Pēdējo 20 gadu laikā alerģijas izplatība palielinājusies divas reizes. Tas saistīts ar daudziem faktoriem: ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos, dzīvesveida un ēšanas paradumu maiņu, jaunu alergēnu parādīšanos, stresu, darba apstākļiem u.c.
Pieaugošais alerģiju skaits pasaulē arvien vairāk uztrauc cilvēkus. Diemžēl tradicionālā medicīna uzskata alerģiju par neārstējamu pataloģiju, cilvēkam visu dzīvi nepieciešams izvairīties no saskarsmes ar alergēniem. Ja reakcija ir parādījusies, jādzer antihistamīni preparāti un asākajos gadījumos hormonāli preparāti. Tomēr bieži vien nav iespējams pilnībā izvairīties no saskarsmes ar alergēniem, piemēram, ziedputekšņu gadījumā. Cilvēki, kas cieš no putekļu alerģijas, ir saskarmē ar tiem katru dienu. Bieži par alergēniem var kalpot paši dažādākie pārtikas produkti – medus, zemenes, citrusi u.c. Pat no pret alerģijas preparātiem var veidoties alerģija!
Rodas jautājums – ko darīt?
Visu dzīvi dzert zāles, kur nebūt nav nekaitīgas? Patiesībā viss nemaz nav tik bezcerīgi, ir izeja. Ir netradicionālas metodes, jaunas pieejas diagnostikai un ārstēšanai šai slimību grupai. Protams, ja cilvēks bija spiests lietot hormonālos preparātus, pilnībā izārstēties nebūs iespējams, tomēr uzlabot stāvokli – pat ļoti!
Kas ir alerģija?
Alerģija (no grieķu valodas – reakcija uz svešu) ir organisma imunitātes reakcija pret organismā vai vidē esošām specifiskām vielām, kuru pavada paša audu bojājumi, spazmas un citas parādības. Tā ir imunitātes kļūda, pie kam paaugstināta jutība attīstās ne uzreiz, bet gan pie otrējās saskarmes ar alergēnu.
Netradicionālā medicinā dod citu skaidrojumu – alerģija ir toksīnu izvadīšanas no audiem process, precizāk ne no organisma šūnām, bet caur papildus izvades kanāliem (ādu, deguna, acu gļotādām, augšejiem elpceļiem jeb bronhiem), kas aktivizējas alergēna iedarbības gadījumā. Tādā veidā cilvēka alerģijas saka par to, ka viņa organismā ir uzkrājušies toskīni, par to, ka viņam ir pazeminātas galveno orgānu funkcijas (kuņģa-zarnu trakts, aknas, nieres, sviedru dziedzeri), kas atbild par šo toksīnu izvadīšanu.
Rezultāta toksīnu izvadīšana vienalga notiek, bet ar ādas palīdzību (pirma pakāpe) un/vai ģļotādām un elpceļiem(otrā pakāpe, ja āda ir noslēgta vai netiek galā). Diemžel problēmu var pasliktināt hormonālās smēres, kuras kavē toksīnu izvadīšanu caur ādu, taču tā kā organismam vienalga no tiem jātiek galā, tas notiek caur caur bronhiem un augšējiem elpceļiem. Var notikt arī otrāda rekacija, ja attīrīšanas laikā bronhiālās astmas vieta parādās izsitumi uz ādas vai iesnas, jo atbrīvojas pirmējās evakuācijas ceļš un slimība lēnām iet prom.
Kas ir šie toksīni un kā tie nonāk mūsu organismā?
- Apkārtejās vides iedarbība:
- Radiācija
- Saules iedegums
- Rentgen un radioizotopie izmeklējumi
- Elektromagnētiskais starojums (mobilie telefoni, mikroviļņu krāsns u.c.)
- Rūpnieciskais piesārņojums, automašīnu izplūdes gāzes
- Pesticīdi, ko lieto lauksaimniecībā
- Lauksaimniecības ķīmija (nitrāti, nitrīti) un dzīvnieku hormoni
- Sadzīves ķīmija – tīrīšanas līdzekļi, veļas pulveri, gaisa atsvaidzinātaji, lakas, krāsas u.t.t. (Coral Club ir sava videi un cilvēkam draudzīgas sadzīves tīrīšanas līdzekļu līnija)
- Kosmētiskie līdzekļi
- Parfimērija (dezodoranti, smaržas, dušas želejas, ādas krēmi, kosmētika) – bieži šie produkti satur lielu gaistošu vielu un aromatizatoru daudzumu, kas ir diezgan toksiski un viegli nokļūst organismā caur elpceļiem vai ādu
- Kaitīgo ieradumu toksīni (alkohols un smēķēšana)
- Pārtikas toksīni (saldumi, miltu izstrādājumi, taukains ēdiens) – daudzi cilvēki pat iedomāties nevar, cik kaitīgs ir nepareizs uzturs, paskābinošie produkti un šlakas
- Medikamentu toksīni
- Infekcijas toksīni (vīrusi, baktērijas, sēnītes, vienšūņi, helminti, kas ir ekzotoksīni). Toksiski ir arī šo mikroogranismu izdalījumi. Savukārt to sadalīšanās laikā izdalās endotoksīni. Lūk, kādēļ ir svarīgi preparazītu preparātu lietošanas laikā lietot sorbentu, lai izvadītu šos toksīnus. Nedrīkst aizmirst, ka ir arī labvēlīgās baktērijas (lakto un bifidobaktērijas), ir arī patogēnā flora, kas normas apstākļos snauž un aktivizējas, ja pazeminās imunitāte.
- Helmintu jeb tārpu toksīni – pats kaitīgākais un var izsaukt visstiprāko alerģisko reakciju. To dzīves produkti ir spēcīgas indes cilvēka organismam. Diagnostika ne vienmēr ir spējīga noteikt helmintus. Tādēļ pat cilvēki, kuri domā, ka ir veseli, patiesībā var būt inficēti.
Sešas toksīnu uzkrāšānās stadijas (kā norit slimība)
Kas notiek ar visiem toksīniem, kas nokļūst cilvēka organismā? Tie pakāpeniski sāk uzkrāties audos un organisms sāk aizšlakoties. Toksīnu uzkrāšanās daudzos audos noved pie hroniskām slimībām.
- Uzkrāšanās stadija un liela šlaku daudzuma pārdale pa visu organismu. Pazūd reakcijas uz ādas un ģļotādām, kas liecina par to, ka organismā ir izsīkušanas rezerves cīņai ar toksīniem un tie sāk noguldīties audos. Bieži sākas aptaukošanās, veidojas lipomas, fibriomas, adenomas, cistas, polipi, rodas hiperplāzija, ekzostāzes. Cilvēkiem, kuri cieš no alerģiska rinīta var veidoties polipi degunā.
- Reakcijas stadija – toksīnu izvade ir pataloģiski pastiprinājusies – cilvēkam ilgstoši ir paaugstināta temperatūra, iesnas, klepus, vemšana, caureja, ilgstoši sastrutojumi, furunkuli, stomatīts, faringīts, andeksīts. Alerģijas gadījumā tie ir – diatēze, dermatīts, alerģisks renīts, konjuktivīts, laringīts, bronhīts. Šajā stadijā organisms pastiprināti cīnās ar infekciju, cenšas izvadīt toksīnus, bet viņam nepietiek spēka to izdarīt ātri.
- Izdalīšanās stadija – šī ir fizioloģiska stadija, piemēram, cilvēks apēd sabojātu produktu un rezultāta sākas caureja un vemšana, pēc kā organisms atveseļojas. Vai arī organismā nokļūst vīruss, pieaug temperatūra, sākas iesnas un pēc 2-3 dienam cilvēks atveseļojas.
- Pirmās 3 stadijas attiecas uz audu aizšlakošanos, kur organisms tiek galā ar toksīniem, periodiski to izvadot no organisma, kas izpaužas kā hronisku slimību saasinājumi. Tomēr, ja cilvēks laicīgi nereaģē uz notiekošo un necenšas atveseļoties, aizšlakošanās turpinās un organisms pāriet uz nākamo stadiju, kur toksīni noguldās šūnās.
- Piesātināšanās stadija (mēmā) – šī stadija ir nosaukta kā mēmā, tādēļ, ka praktiski pazūd objektīvie simptomi. Parādās citi liecinieki: hroniskā noguruma sindroms, migrēnas, hipertoniskā slimība, ateroskleroze, reimatoīdais artrīts, hepatozes. Sāk atlikties smiltis nierēs un žultspūslī, daudziem veidojas kaulu deformācijas (uz pēdām), sākas podagra. Šajā stadijā var būt bronhiālā astma. Šī stadija jau ir bīstama, jo sākas nenovēršami procesi! Tomēr, ja aktīvi sākt organisma attīrīšanu, šajā stadijā vēl var sasniet labus un stabilus rezultātus. Tomer ne vienmēr pietiks viena ārstniecības kursa un rezultāti parādās ne uzreiz, kā iepriekšējās stadjās.
- Deģenerācijas un iznīcības stadija – rodas dekompensēts stāvoklis un slimības, kā ciroze, pneimoskleroze, nefroskleroze, deformējoša osteoartroze, ankilozes nierēs vai žultspūslī, rodas daudz mazu akmeņu, var attīstīties nieru, sirds, plaušu nepietiekamība. Pilnīga izārstēšanās vairs NAV iespējams, tomēr ievērojot pareizu režīmu ar periodisku attīrīšanos, progresējošās slimības var apstādināt un stāvokli ievērojami uzlabot.
- Ļaundabīgo audzēju stadija – nosaukums runā pats par sevi!
Turpinājumā raksts Toksīni mūsu organismā un DETOKS programma, kurā aprakstīts, kā attīrīt savu organismu no uzkrātajām šlakām.
Pēc N.J.Fedotovas materiāliem (ārsts terapeits, Simferopole).