{"id":2534,"date":"2015-10-06T07:10:34","date_gmt":"2015-10-06T07:10:34","guid":{"rendered":"http:\/\/becoral.eu\/lv\/?p=2534"},"modified":"2025-02-03T19:09:28","modified_gmt":"2025-02-03T19:09:28","slug":"udens-un-ta-nozime-musu-dzive","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/udens-un-ta-nozime-musu-dzive\/","title":{"rendered":"\u016adens noz\u012bme m\u016bsu dz\u012bv\u0113"},"content":{"rendered":"<p>Dab\u0101 nav t\u0101da br\u012bnuml\u012bdzek\u013ca ar ko var iz\u0101rst\u0113t visas slim\u012bbas un tom\u0113r, ja t\u0101ds b\u016btu j\u0101nosauc, tad vistuv\u0101k tam b\u016btu kvalitat\u012bvs \u016bdens. M\u0113s \u013coti maz zin\u0101m par \u016bdeni, bet \u016bdens ir dz\u012bv\u012bbas \u0161\u016bpulis. Cilv\u0113ka organisma \u0161\u016bnas dz\u012bvo starp\u0161\u016bnu \u0161\u0137idrum\u0101 (pieaugu\u0161am cilv\u0113kam t\u0101 daudzums ir 50 litri), kur\u0161 atrodas patst\u0101v\u012bg\u0101 kust\u012bb\u0101.<\/p>\n<p>No \u0161\u012b \u0161\u0137idruma \u0161\u016bni\u0146as izv\u0113las sev bar\u012bbu, ieg\u016bst sk\u0101bekli un izvada vielmai\u0146as gala produktus, kuri t\u0101l\u0101k ar limfas pal\u012bdz\u012bbu tiek novad\u012bti uz v\u0113nu un izvad\u012bti no organisma. Jo \u0101tr\u0101k noris \u0161is process, jo \u0101tr\u0101k organisms atbr\u012bvojas no atkritumviel\u0101m. Lai \u0161\u016bnas b\u016btu veselas un pasarg\u0101tas no slim\u012bb\u0101m, izvad\u012b\u0161ana ir pat svar\u012bg\u0101ka par ievad\u012b\u0161anu, jo katrai \u0161\u016bnai (organism\u0101 ir 100 triljoni dz\u012bvu \u0161\u016bnu) ir j\u0101\u0113d, j\u0101str\u0101d\u0101 un j\u0101izvada atkritumvielas, kuras var izvad\u012bt tikai ar \u016bdeni.<\/p>\n<p>B\u0113rni\u0146am piedzimstot <strong>90%<\/strong> no svara ir \u016bdens. Pieaugu\u0161am cilv\u0113kam <strong>75%<\/strong>, bet vecam cilv\u0113kam jau tikai <strong>65%<\/strong>. Ar gadiem m\u0113s \u2018\u2019iz\u017e\u016bstam\u2019\u2019 un paliekam k\u0101 roz\u012bnes. T\u0101tad, lai aizkav\u0113tu noveco\u0161an\u0101s procesu, mums <strong>ir j\u0101dzer \u016bdens<\/strong>.<\/p>\n<p>Asin\u012bs vienm\u0113r ir s\u0101rmaina vide <strong>pH 7,3<\/strong>. \u0160is skaitlis ir \u013coti svar\u012bgs. T\u0101 ir viena no svar\u012bg\u0101kaj\u0101m organisma konstant\u0113m. \u0160im skaitlim samazinoties par 0,01, cilv\u0113ku moka nemiers, satraukums, bezmiegs, depresija un tieksme p\u0113c alkohola, narkotik\u0101m, nikot\u012bna. Tam samazinoties v\u0113l vair\u0101k, organisms k\u013c\u016bst par labv\u0113l\u012bgu vidi paraz\u012btiem (s\u0113n\u012bt\u0113m, bakt\u0113rij\u0101m, t\u0101rpiem un v\u012brusiem). L\u012bmenim samazinoties v\u0113l vair\u0101k, par\u0101d\u0101s t\u0101das saslim\u0161anas k\u0101 bronhi\u0101l\u0101 astma, loc\u012btavu slim\u012bbas, vairogdziedzera saslim\u0161ana, v\u0113zis. Tam samazinoties l\u012bdz pH 7.0 var iest\u0101ties n\u0101ve ar diagnozi, piem\u0113ram, ak\u016bta sirds \u2013 asinsvadu nepietiekam\u012bba.<\/p>\n<p>Pirm\u0101 pal\u012bdz\u012bba reanim\u0101cij\u0101 parasti ir 1,5 litri s\u0101rmaina \u0161\u0137\u012bduma ievad\u012b\u0161ana v\u0113n\u0101. Saldojos g\u0101z\u0113tajos dz\u0113rienos <strong>pH ir ap 2,5<\/strong> un t\u0101p\u0113c m\u016bsu pH tos dzerot main\u012bsies uz sk\u0101bo pusi. Lai neitraliz\u0113tu sk\u0101bi un atbr\u012bvotu saist\u012bto sk\u0101bekli (sk\u0101b\u0101 vid\u0113 sk\u0101beklis ir sasaist\u012bts un t\u0101p\u0113c m\u016bsu \u0161\u016bn\u0101m nav ar ko elpot) mums nepiecie\u0161ams <strong>kalcijs<\/strong>, <strong>k\u0101lijs<\/strong>, <strong>magnijs<\/strong>, <strong>n\u0101trijs<\/strong>.<\/p>\n<p>Tie ir galvenie sk\u0101bju \u2013 s\u0101rmu l\u012bdzsvara atjauno\u0161anas miner\u0101li. Ja asin\u012bs \u0161o mikroelementu neb\u016bs pietiekam\u0101 daudzum\u0101, organisms tos pa\u0146ems no zobiem (<strong>veidojas kariess<\/strong>), kauliem (<strong>veicina osteoporozi<\/strong>), nagiem un asinsvadiem (<strong>ateroskleroze<\/strong>).<\/p>\n<p>Smadzenes ap 90% sast\u0101v no \u016bdens. Un tur non\u0101k tikai t\u012brs struktur\u0113ts \u016bdens.<\/p>\n<h2>M\u0101cieties dzert \u016bdeni!<\/h2>\n<p>Dienu s\u0101ciet ar gl\u0101zi vai div\u0101m silta \u016bdens, vari dro\u0161i pievienot svaigu citrona sulu vai ar\u012b medus karot\u012bti (uzlabo zarnu peristaltiku). Latvij\u0101, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101, ar cit\u0101m valst\u012bm, \u016bdens ir pieejams it visur un vienm\u0113r. Pietiekam\u0101 daudzum\u0101 lietojot kvalitat\u012bvu \u016bdeni, soli pa solim ieg\u016bsiet lielisku vesel\u012bbu.<\/p>\n<p>Pieradiniet b\u0113rnus dzert \u016bdeni nevis limon\u0101des un sulas. Piem\u0113ram, mana meiti\u0146a, kurai ir pusotrs gadi\u0146\u0161 jau no 6 m\u0113ne\u0161u vecuma, kad pati s\u0101ka tur\u0113t pudel\u012bti, <strong>dzer \u016bdeni<\/strong>. Pudel\u012bte vienm\u0113r ir vi\u0146ai sasniedzam\u0101 att\u0101lum\u0101 un vi\u0146a pati izv\u0113las, kad padzerties. Dien\u0101 vi\u0146a labpr\u0101t izdzer apm\u0113ram 500ml pudeli pagatavotu ar <strong><a href=\"\/?p=1688\">Coral-Mine.<\/a><\/strong><\/p>\n<h3>Kas ir Coral-Mine?<\/h3>\n<p>Jap\u0101\u0146u ilgdz\u012bvot\u0101ju nosl\u0113pums ir kora\u013c\u013cu \u016bdens Coral\u2013Mine, kas satur ap 70 mikro un makro elementu jonu form\u0101. Dzerot \u0161\u0101du \u016bdeni tiek neitraliz\u0113ti kait\u012bgie piemais\u012bjumi (hlors u.c.), m\u016bsu iek\u0161\u0113j\u0101 vide k\u013c\u016bst s\u0101rmain\u0101ka (tas nepat\u012bk kait\u012bgiem mikrobiem, s\u0113n\u0113m, paraz\u012btiem). \u0160\u0101dam \u016bdenim ir pazemin\u0101ts virsmas spraigums, kas atvieglo iek\u013c\u016b\u0161anu \u0161\u016bn\u0101s, uzlabojot bar\u012bbas vielu apriti un atkritumvielu izvad\u012b\u0161anu. \u016adens tiek ar\u012b struktur\u0113ts.<\/p>\n<h2>\u016adens fizik\u0101li \u0137\u012bmisk\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas.<\/h2>\n<p>pH raksturo \u016bde\u0146ra\u017ea ener\u0123iju un t\u0101 aktivit\u0101ti (\u016bdens sk\u0101bums vai s\u0101rmain\u012bba ), jo \u2018\u2019sk\u0101b\u0101ku\u2019\u2019 \u016bdeni dzeram, jo<strong> \u0101tr\u0101k nevecojam un vair\u0101k slimojam<\/strong>. pH g\u0101z\u0113tiem saldin\u0101tiem dz\u0113rieniem ir 3,0, kr\u0101na \u016bdenim \u2013 pH ir 5,0 \u2013 6,0, g\u0101z\u0113tajam miner\u0101l\u016bdenim pH ir 5,5, bet <strong>vesel\u0101s asin\u012bs pH ir 7,34<\/strong>.<\/p>\n<p>Oksid\u0113\u0161an\u0101s reduc\u0113\u0161an\u0101s potenci\u0101ls (ORP) raksturo cik \u0101tri organism\u0101 norit oksid\u0101cijas procesi, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 dab\u0101 r\u016bsa sa\u0113d met\u0101lu. ORP par\u0101da elektronu skaitu un ener\u0123\u0113tisko \u016bdens potenci\u0101lu, jo \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir augst\u0101ks, jo \u0101tr\u0101k norit noveco\u0161an\u0101s procesi.<\/p>\n<p>P\u0101t\u0113r\u0113jot \u0161\u0101du \u016bdeni, m\u0113s t\u0113r\u0113jam savu potenci\u0101lo ener\u0123iju (katram cilv\u0113kam \u0161\u016bpul\u012b ielikts noteikts daudzums \u0161\u012bs ener\u0123ijas). \u016adens ar \u0161\u0101du ORP at\u0146em elektronus \u0161\u016bn\u0101m un audiem, t\u0101d\u0113j\u0101di tos boj\u0101jot. ORP var izm\u0113r\u012bt ar <strong>ovometru<\/strong>.<\/p>\n<p>Kr\u0101na \u016bdenim \u0161is skaitlis ir ap +200 l\u012bdz +300 Mv (mikrovolti), bet asin\u012bs +59 Mv, nervu \u0161\u016bn\u0101s + 70 Mv, bet, piem\u0113ram; \u016bdenim ar pievienojot Coral\u2013Mine (Coral Club prepar\u0101ts), \u0161is skaitlis ir + 40Mv.<\/p>\n<p>\u0160\u0101du \u016bdeni \u0161\u016bna asimil\u0113 \u0101tri, net\u0113r\u0113jot savu ener\u0123iju.\u016adens virsmas spraigums ir \u016bdens molekulu sasaistes stiprums, jeb vienk\u0101r\u0161\u0101k sakot, \u016bdens ir biez\u0101ks vai \u0161\u0137idr\u0101ks. Jo \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir liel\u0101ks, jo gr\u016bt\u0101k noris bar\u012bbas vielu un toks\u012bnu kust\u012bba caur \u0161\u016bnas membr\u0101nu un starp\u0161\u016bnu \u0161\u0137idrum\u0101. Kr\u0101na \u016bdenim tas ir 73 dini. M\u016bsu organism\u0101 tas ir 43 dini, bet pievienojot \u016bdenim Coral\u2013Mine, samazin\u0101s l\u012bdz 34-53 dini<\/p>\n<p>T\u0101tad organisms net\u0113r\u0113 ener\u0123iju, lai to samazin\u0101tu. Siltam \u016bdenim \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir maz\u0101ks, t\u0101p\u0113c tas lab\u0101k remd\u0113 sl\u0101pes, jo \u0101tr\u0101k nok\u013c\u016bst l\u012bdz \u0161\u016bnai.<\/p>\n<h2>\u016adens strukt\u016bra<\/h2>\n<p>Nopietnus p\u0113t\u012bjumus par \u016bdeni ir veiku\u0161i jap\u0101\u0146u zin\u0101tnieki un ir secin\u0101ju\u0161i &#8211; dab\u0101 \u016bdens molekulas k\u0101rtojas simetrisk\u0101 rakst\u0101, kas atg\u0101dina sniegp\u0101rsli\u0146as. T\u0101ds \u016bdens ir dz\u012bvs, ta\u010du negat\u012bvu emociju ener\u0123ija, griez\u012bgi trok\u0161\u0146i, \u0137\u012bmiski savienojumi \u0161o molekulu ornamentu izjauc un p\u0101rv\u0113r\u0161 haos\u0101, Augu \u0161\u016bn\u0101s <strong>vienm\u0113r ir struktur\u0113ts \u016bdens<\/strong>, t\u0101ds ar\u012b ir gan atkusu\u0161a sniega, gan ledus un avota \u016bdens<\/p>\n<p>\u016adens krist\u0101lisko re\u017e\u0123i atjauno klasisk\u0101 m\u016bzika (piem\u0113ram, Vivaldi, Bahs), l\u016bg\u0161ana un ar m\u012blest\u012bbu izteikti v\u0101rdi. Lai struktur\u0113tu kr\u0101na \u016bdeni cilv\u0113ks t\u0113r\u0113 daudz ener\u0123ijas un laika.<\/p>\n<p><strong>Las\u012bt t\u0101l\u0101k:\u00a0<a href=\"https:\/\/becoral.eu\/lv\/cik-un-kadu-udeni-vislabak-dzert\/\">Cik un k\u0101du \u016bdeni vislab\u0101k dzert<\/a><\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Dab\u0101 nav t\u0101da br\u012bnuml\u012bdzek\u013ca ar ko var iz\u0101rst\u0113t visas slim\u012bbas un tom\u0113r, ja t\u0101ds b\u016btu j\u0101nosauc, tad vistuv\u0101k tam b\u016btu kvalitat\u012bvs \u016bdens. M\u0113s \u013coti maz zin\u0101m par \u016bdeni, bet \u016bdens ir dz\u012bv\u012bbas \u0161\u016bpulis. Cilv\u0113ka organisma \u0161\u016bnas dz\u012bvo starp\u0161\u016bnu \u0161\u0137idrum\u0101 (pieaugu\u0161am cilv\u0113kam t\u0101 daudzums ir 50 litri), kur\u0161 atrodas patst\u0101v\u012bg\u0101 kust\u012bb\u0101. No \u0161\u012b \u0161\u0137idruma \u0161\u016bni\u0146as izv\u0113las [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":2535,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"amp_status":"","footnotes":""},"categories":[398],"tags":[1381,1310,1380,1311],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2534"}],"collection":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2534"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2534\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":6020,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2534\/revisions\/6020"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/2535"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2534"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=2534"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2534"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}