{"id":2550,"date":"2015-10-06T07:42:12","date_gmt":"2015-10-06T07:42:12","guid":{"rendered":"http:\/\/becoral.eu\/lv\/?p=2550"},"modified":"2025-02-03T18:59:37","modified_gmt":"2025-02-03T18:59:37","slug":"kadu-udeni-un-kad-nevajadzetu-dzert","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/kadu-udeni-un-kad-nevajadzetu-dzert\/","title":{"rendered":"K\u0101du \u016bdeni nedr\u012bkst dzert"},"content":{"rendered":"<h3>K\u0101p\u0113c nav v\u0113lams dzert v\u0101r\u012btu \u016bdeni?<\/h3>\n<p>V\u0101r\u012bts \u016bdens ir miris \u016bdens, jo taj\u0101 maz sk\u0101bek\u013ca, bet <strong>bez sk\u0101bek\u013ca nav dz\u012bv\u012bbas<\/strong>. Ja ieliek zivis uzv\u0101r\u012bt\u0101 un tad atdzes\u0113t\u0101 \u016bden\u012b, t\u0101s nobeigsies, jo v\u0101r\u012b\u0161anas laik\u0101 sk\u0101beklis ir iztvaikojis. Daudzi \u0137\u012bmiski procesi, kas notiek organism\u0101, sk\u0101bek\u013ca kl\u0101tb\u016btn\u0113 norisin\u0101s daudz efekt\u012bg\u0101k. \u016adeni v\u0101rot, t\u0101 krist\u0101liskais re\u017e\u0123is krasi pasliktin\u0101s un p\u0113c dienas tas var b\u016bt pat vesel\u012bbai kait\u012bgs. Nov\u0101r\u012btaj\u0101 \u016bden\u012b, <strong>kalcijs\u00a0<\/strong>un <strong>magnijs\u00a0<\/strong>nos\u0113\u017eas nogulsn\u0113s,<strong> veidojas ka\u013c\u0137is<\/strong>, kuru \u0161\u016bnas nesp\u0113j izmantot.<\/p>\n<h3>Vai ir v\u0113lams dzert kr\u0101na \u016bdeni?<\/h3>\n<p>Kr\u0101na \u016bdens satur hloru, kas grauj m\u016bsu nervu \u0161\u016bna, k\u0101 ar\u012b izn\u012bcina lab\u0101s bakterijas. Hlor\u0113t\u0101 \u016bden\u012b veidojas hloroforms, <strong>kas ir kancerog\u0113ns<\/strong>. Kr\u0101na \u016bdens ir ener\u0123\u0113tiski pies\u0101r\u0146ots. Ir p\u0113t\u012bjumi, ka tas uzkr\u0101j inform\u0101ciju, jo izejot kaut vai pa m\u0101jas \u016bdensvada caurul\u0113m, sav\u0101c no apk\u0101rtnes negat\u012bvo ener\u0123iju. \u016adenim izejot garo un l\u012bkumaino ce\u013cu pa caurul\u0113m, tas ener\u0123\u0113tiski pies\u0101r\u0146ojas (bie\u017ei vien blakus atrodas ar\u012b kanaliz\u0101cijas caurules), t\u0101 strukt\u016bra tiek izjaukta, jeb tiek p\u0101rrautas saites starp molekul\u0101m, kas krasi samazina t\u0101 sp\u0113ju iesaist\u012bties vielmai\u0146as reakcij\u0101s. Lielie \u016bdens molekulu asoci\u0101ti (kl\u0101steri), savu izm\u0113ru d\u0113\u013c nevar izk\u013c\u016bt cauri \u0161\u016bnu membr\u0101n\u0101m, t\u0101p\u0113c organisms t\u0113r\u0113 savu ener\u0123iju, lai \u016bdeni struktur\u0113tu, pie tam ar gadiem \u0161\u012bs sp\u0113jas samazin\u0101s. Vesela organisma \u0161\u016bn\u0101s un audos ir tikai struktur\u0113ts \u016bdens.<\/p>\n<h3>K\u0101p\u0113c nev\u0113lams dzert tikai filtr\u0113tu un it sevi\u0161\u0137i destil\u0113tu \u016bdeni?<\/h3>\n<p>\u016aden\u012b , ko tu dzer, ir svar\u012bgi, lai b\u016btu<strong> makro un mikro elementi<\/strong>. Ilgsto\u0161i dzerot \u016bdeni bez mikroelementiem (destil\u0113tu vai filtr\u0113tu), organism\u0101 rodas \u0161o elementu tr\u016bkums, kas var izrais\u012bt t\u0101das saslim\u0161anas k\u0101, piem\u0113ram, <strong>osteoporoze<\/strong>, <strong>nierakme\u0146i<\/strong> un citas slim\u012bbas.<\/p>\n<h2>T\u0113ja un kafija nav \u016bdens!<\/h2>\n<p>Ir k\u013c\u016bdains pie\u0146\u0113mums, ja regul\u0101ri lieto t\u0113ju un kafiju, dzert var maz\u0101k. \u012asten\u012bb\u0101 tas viss ir \u0113diens. Pie tam, <strong>kafija sekm\u0113 \u016bdens zaud\u0113\u0161anu<\/strong>, bet ne asimil\u0101ciju. Dzerot kafiju tiek t\u0113r\u0113ti organisma svar\u012bg\u0101kie mikroelementi: <strong>kalcijs<\/strong>, <strong>k\u0101lijs<\/strong>, <strong>n\u0101trijs<\/strong>, <strong>magnijs<\/strong>. Tie tiek izmantoti miecsk\u0101bes neitraliz\u0101cijai.<\/p>\n<h3>K\u0101p\u0113c nevajag dzert \u0113\u0161anas laik\u0101?<\/h3>\n<p>Bar\u012bbai, kura non\u0101k ku\u0146\u0123\u012b j\u0101b\u016bt samitrin\u0101tai tikai ar siekal\u0101m, bet ne nosl\u012bcin\u0101tai \u016bden\u012b. Lai \u0101tr\u0101k nor\u012btu \u0113dienu, m\u016bsdienu skrejo\u0161ais cilv\u0113ks aizdzer to ar \u016bdeni. Tas ir \u013coti slikts paradums. Sl\u0101pju saj\u016btas ta\u010du nav. Bar\u012bba netiek piln\u012bb\u0101 p\u0101rstr\u0101d\u0101ta ne ar siekalu fermentiem, ne ar ku\u0146\u0123a fermentiem un zarn\u0101s s\u0101kas r\u016bg\u0161anas un p\u016b\u0161anas procesi, kuru rezult\u0101t\u0101 izdal\u0101s t\u0101das indes k\u0101 indols un skatols. \u016adeni ir j\u0101dzer 20 min\u016btes pirms \u0113\u0161anas un 1,5 \u2013 2 stundas p\u0113c \u0113\u0161anas.<\/p>\n<h3>K\u0101p\u0113c neb\u016btu v\u0113lams dzert saldin\u0101tos g\u0101z\u0113tos dz\u0113rienus (limon\u0101des)?<\/h3>\n<p>\u0160iem dz\u0113rieniem ir pievienotas <strong>kr\u0101svielas<\/strong> un <strong>gar\u0161as pastiprin\u0101t\u0101ji<\/strong>, <strong>cukurs<\/strong> vai pat <strong>m\u0101ksl\u012bgie saldin\u0101t\u0101ji<\/strong>. Dzerot to visu, cilv\u0113ks atg\u0101dina <strong>staig\u0101jo\u0161u filtru<\/strong>. L\u012bdz\u012bgi ir ar sul\u0101m tetrapak\u0101s &#8211; t\u0101s ir ra\u017eotas no sulas koncentr\u0101ta, at\u0161\u0137aidot to ar \u016bdeni. Un naivi ir tic\u0113t, ka j\u016bs sa\u0146emsiet vitam\u012bnus. \u012asten\u012bb\u0101 sa\u0146emsiet<strong> citronsk\u0101bi, saldin\u0101t\u0101jus, \u0137\u012bmiskos konservantus, stabilizatorus, sint\u0113tisk\u0101s kr\u0101svielas<\/strong> utt.<\/p>\n<p>K\u0101p\u0113c mums savs organisms j\u0101izmanto, lai att\u012br\u012btu sulu no \u0161\u012bm piedev\u0101m? Organismam j\u0101t\u0113r\u0113 daudz ener\u0123ijas, lai \u0161o \u2018\u2019sulu\u2019\u2019 p\u0101rveidotu un asimil\u0113tu. Dzersim tikai <strong>svaigi spiestas sulas<\/strong>.<\/p>\n<h2>Nedr\u012bkst dzert karstu \u016bdeni<\/h2>\n<p>Kategoriski nedr\u012bkst dzert \u016bdeni, kura temperat\u016bra ir <strong>virs 40C<\/strong>. Ja j\u016bs dzerat <strong>60C<\/strong> karstu \u016bdeni, vien\u0101 mirkl\u012b tiek izn\u012bcin\u0101tas bar\u012bbas vada un ku\u0146\u0123a \u0161\u016bnas, kuras ra\u017eo s\u0101lssk\u0101bi. T\u0113jas temperat\u016brai j\u0101b\u016bt t\u0101dai, lai taj\u0101 iegremd\u0113tais pirksts nav strauji j\u0101rauj \u0101r\u0101. T\u0101p\u0113c ka to neiev\u0113ro, Liela da\u013ca cilv\u0113ku cie\u0161 no gastr\u012bta ar samazin\u0101tu ku\u0146\u0123a sulas sekr\u0113ciju, jo neiev\u0113ro \u0161o principu. Ja nenotiek sekr\u0113cija, nenotiek gremo\u0161ana.<\/p>\n<h3>K\u0101p\u0113c nevajag dzert \u0113\u0161anas laik\u0101?<\/h3>\n<p>Bar\u012bbai, kura non\u0101k ku\u0146\u0123\u012b j\u0101b\u016bt samitrin\u0101tai tikai ar siekal\u0101m, bet ne nosl\u012bcin\u0101tai \u016bden\u012b. Lai \u0101tr\u0101k nor\u012btu \u0113dienu, m\u016bsdienu skrejo\u0161ais cilv\u0113ks aizdzer to ar \u016bdeni. Tas ir \u013coti slikts paradums. Sl\u0101pju saj\u016btas ta\u010du nav. Bar\u012bba netiek piln\u012bb\u0101 p\u0101rstr\u0101d\u0101ta ne ar siekalu fermentiem, ne ar ku\u0146\u0123a fermentiem un zarn\u0101s s\u0101kas r\u016bg\u0161anas un p\u016b\u0161anas procesi, kuru rezult\u0101t\u0101 izdal\u0101s t\u0101das indes k\u0101 indols un skatols. \u016adeni ir j\u0101dzer <strong>20 min\u016btes pirms \u0113\u0161anas un 1,5 \u2013 2 stundas p\u0113c \u0113\u0161anas<\/strong>.<\/p>\n<p><strong>Las\u012bt t\u0101l\u0101k:\u00a0<a href=\"https:\/\/becoral.eu\/lv\/slapes-udens-trukums-un-udens-iedarbibas-mehanismi\/\">Sl\u0101pes, \u016bdens tr\u016bkums un \u016bdens iedarb\u012bbas meh\u0101nismi<\/a><\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>K\u0101p\u0113c nav v\u0113lams dzert v\u0101r\u012btu \u016bdeni? V\u0101r\u012bts \u016bdens ir miris \u016bdens, jo taj\u0101 maz sk\u0101bek\u013ca, bet bez sk\u0101bek\u013ca nav dz\u012bv\u012bbas. Ja ieliek zivis uzv\u0101r\u012bt\u0101 un tad atdzes\u0113t\u0101 \u016bden\u012b, t\u0101s nobeigsies, jo v\u0101r\u012b\u0161anas laik\u0101 sk\u0101beklis ir iztvaikojis. Daudzi \u0137\u012bmiski procesi, kas notiek organism\u0101, sk\u0101bek\u013ca kl\u0101tb\u016btn\u0113 norisin\u0101s daudz efekt\u012bg\u0101k. \u016adeni v\u0101rot, t\u0101 krist\u0101liskais re\u017e\u0123is krasi pasliktin\u0101s un [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":2551,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"amp_status":"","footnotes":""},"categories":[398],"tags":[1384,1315,1383,1314],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2550"}],"collection":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2550"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2550\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":6015,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2550\/revisions\/6015"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/2551"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2550"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=2550"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2550"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}