{"id":2557,"date":"2015-10-06T07:50:57","date_gmt":"2015-10-06T07:50:57","guid":{"rendered":"http:\/\/becoral.eu\/lv\/?p=2557"},"modified":"2015-10-08T14:36:52","modified_gmt":"2015-10-08T14:36:52","slug":"slapes-udens-trukums-un-udens-iedarbibas-mehanismi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/slapes-udens-trukums-un-udens-iedarbibas-mehanismi\/","title":{"rendered":"Kas notiek dzerot par maz \u016bdens"},"content":{"rendered":"<h3>Vai nier\u0113m pat\u012bk, ka dzer 1,5 l \u016bdens dien\u0101?<\/h3>\n<p>Nier\u0113m \u013coti pat\u012bk, kad pie vi\u0146\u0101m non\u0101k asinis, kur\u0101s ir daudz \u016bdens. T\u0101m nav j\u0101piep\u016blas, lai aiztur\u0113tu \u016bdeni organism\u0101, tad ar\u012b toks\u012bni tiek vair\u0101k izvad\u012bti no organisma. Ja maz dzerat, organisms at\u0146em \u016bdeni \u0161\u016bn\u0101m un slim\u012bbu risks pieaug. \u0160o sign\u0101lu ar\u012b sa\u0146em osmo receptori, kas atrodas galvas smadzen\u0113s hipotalamus\u0101, kur tiek izstr\u0101d\u0101ts, antidiur\u0113tiskais hormons ADH, kas liek nier\u0113m aiztur\u0113t \u016bdeni un samazin\u0101t ur\u012bna izstr\u0101di. Un mums s\u0101k sl\u0101pt.<\/p>\n<p>Ja \u016bdeni dzeram pietieko\u0161i, osmoreceptori neizstr\u0101d\u0101 ADH un nieres str\u0101d\u0101 ar pilnu slodzi un cilv\u0113kam rodas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s urin\u0113t. Lai nieres justos komfortabli, p\u0113c katras urin\u0101cijas b\u016btu <strong>v\u0113lams padzerties<\/strong>.<\/p>\n<p>Diennakt\u012b pieaudzis cilv\u0113ks <strong>izdala 1,5 litri ur\u012bna<\/strong>, t\u0101p\u0113c <strong>ir ar\u012b j\u0101aizdzer vismaz 1,5 litri \u016bdens<\/strong>. Dzerot tikai t\u0113ju, kompotu, kafiju vai sulu, organisms neizdal\u012bs tik daudz ur\u012bna, t\u0101p\u0113c ka tas viss ir \u0113diens.<\/p>\n<h2>Kad rodas sl\u0101pes?<\/h2>\n<p>Sl\u0101pes rodas tad, kad organisms jau ir zaud\u0113jis 1% svara. Tas noz\u012bm\u0113, ja sverat <strong>70 kg<\/strong> un j\u016btat sl\u0101pes, jau ir zaud\u0113ti <strong>700 ml \u016bdens<\/strong>. Bet vai m\u0113s izdzeram tikpat daudz? Lab\u0101kaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 vienu kr\u016bz\u012bti. Rezult\u0101t\u0101 m\u0113s cie\u0161am no hroniska \u016bdens tr\u016bkuma.<\/p>\n<p>Visj\u016bt\u012bg\u0101k\u0101s pret \u016bdens tr\u016bkumu ir galvas smadze\u0146u \u0161\u016bnas. Pirm\u0101 \u0161\u0137idruma tr\u016bkuma paz\u012bme organism\u0101 ir nogurums.<\/p>\n<h3>Vai \u016bdens ir dabisks apet\u012btes mazin\u0101t\u0101js?<\/h3>\n<p>Bie\u017ei vien ar izsalkuma saj\u016btu organisms pazi\u0146o par \u016bdens tr\u016bkumu. T\u0101 k\u0101 <strong>organisms sast\u0101v no 70% \u016bdens<\/strong>, ar\u012b \u0113dot un dzerot \u0161\u012b attiec\u012bba b\u016btu j\u0101iev\u0113ro. K\u013c\u016bda ir t\u0101, ka esam ieradu\u0161i \u016bdeni aizst\u0101t ar kalorij\u0101m bag\u0101tiem \u0113dieniem \u2013 sula, t\u0113ja, limon\u0101de, kvass, alkohols utt.<\/p>\n<h3>K\u0101p\u0113c dzerot \u016bdeni ir vair\u0101k t\u016bl\u012bt\u0113jas ener\u0123ijas?<\/h3>\n<p>Ir p\u0113t\u012bjumi, ja sportists dzer vair\u0101k nek\u0101 vi\u0146am grib\u0101s, vi\u0146\u0161 krasi paaugstina savu iztur\u012bbu. K\u0101p\u0113c? Ja galvenais bar\u012bbas uzdevums ir nodro\u0161in\u0101t organismu ar ener\u0123iju, tad galvenais t\u0101 nes\u0113js ir \u016bdens, jo vis\u0101s \u0137\u012bmiskaj\u0101s reakcij\u0101s, kas notiek organism\u0101, ir nepiecie\u0161ams \u016bdens. \u016adens ir t\u012bra ener\u0123ija, jo nepies\u0101r\u0146o organismu ar atkritumiem, bet liekais tiek izvad\u012bts ar ur\u012bnu. No p\u0101rtikas organisms ieg\u016bst netie\u0161o ener\u0123iju. 9 triljoni galvas smadze\u0146u \u0161\u016bnu visvair\u0101k izmanto tie\u0161i hidroener\u0123iju. \u0160o ener\u0123iju galvas smadze\u0146u \u0161\u016bnas izmanto<strong> lai sazin\u0101tos sav\u0101 starp\u0101<\/strong>. Kad organism\u0101 s\u0101k tr\u016bkt \u016bdens,<strong> m\u0113s j\u016btam sl\u0101pes<\/strong>, \u016bdens no \u0161\u016bn\u0101m iet \u0101r\u0101 un ener\u0123ija netiek ra\u017eota. T\u0101p\u0113c gl\u0101ze \u016bdens jau p\u0113c div\u0101m min\u016bt\u0113m, m\u016bs <strong>atbr\u012bvo no ap\u0101tijas un noguruma<\/strong>, bet ap\u0113dot \u0161okol\u0101des gabali\u0146u vai maizi, ener\u0123iju m\u0113s sa\u0146emsim p\u0113c ilg\u0101ka laika. P\u0101rtika nedot \u0101tru un toniz\u0113jo\u0161u iedarb\u012bbu, bet \u016bdens gan.<\/p>\n<h3>K\u0101das slim\u012bbas draud, ja cilv\u0113ks maz dzer \u016bdeni?<\/h3>\n<p>Aptauko\u0161an\u0101s, diab\u0113ts, hipertonija, depresija, izkais\u012bt\u0101 skleroze, Alcheimera slim\u012bba, Parkinsona slim\u012bba, audz\u0113ji, katarakta. Pietiekam\u0101 daudzum\u0101 lietots kvalitat\u012bvs \u016bdens samazina sirdsl\u0113kmju un insultu iesp\u0113jam\u012bbu, par 41% samazin\u0101s risks saslimt ar sirds infarktu (pie noteikuma, kad <strong>dien\u0101 izdzer 8 gl\u0101zes \u016bdens<\/strong>).<\/p>\n<p>Aptauko\u0161an\u0101s, depresija, v\u0113zis \u2013 tie ir tr\u012bs nosaukumi, kurus izdom\u0101ja medi\u0137i, b\u016bt\u012bb\u0101 tas hronisks kvalitat\u012bva \u016bdens defic\u012bts organism\u0101. \u016adens defic\u012bta apst\u0101k\u013cos organisms no s\u0101kuma samazina savas da\u017eas funkcijas, tad \u0137eras pie da\u017eu strukt\u016bru demont\u0101\u017eas; pie otr\u0101 tipa diab\u0113ta tiek p\u0101rtraukta insul\u012bna izdal\u012b\u0161an\u0101s, organismam nav citas alternat\u012bvas, lai atrisin\u0101tu \u0161o \u016bdens tr\u016bkumu organism\u0101. \u016adens samazina galvass\u0101pes. Bie\u017e\u0101kais galvass\u0101pju c\u0113lonis ir sk\u0101bek\u013ca tr\u016bkums galvas smadze\u0146u \u0161\u016bn\u0101m, bet <strong>\u016bdens ir sk\u0101bek\u013ca nes\u0113js<\/strong>.<\/p>\n<p>Otrs c\u0113lonis ir sk\u0101bju palielin\u0101\u0161an\u0101s organisma iek\u0161ien\u0113 \u2013 t\u0101 ir viena no at\u016bde\u0146o\u0161an\u0101s paz\u012bm\u0113m. Dzerot \u016bdeni sk\u0101bes tiek at\u0161\u0137aid\u012btas, neitraliz\u0113tas un evaku\u0113tas.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Vai nier\u0113m pat\u012bk, ka dzer 1,5 l \u016bdens dien\u0101? Nier\u0113m \u013coti pat\u012bk, kad pie vi\u0146\u0101m non\u0101k asinis, kur\u0101s ir daudz \u016bdens. T\u0101m nav j\u0101piep\u016blas, lai aiztur\u0113tu \u016bdeni organism\u0101, tad ar\u012b toks\u012bni tiek vair\u0101k izvad\u012bti no organisma. Ja maz dzerat, organisms at\u0146em \u016bdeni \u0161\u016bn\u0101m un slim\u012bbu risks pieaug. \u0160o sign\u0101lu ar\u012b sa\u0146em osmo receptori, kas atrodas [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":2561,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"amp_status":"","footnotes":""},"categories":[398],"tags":[1316,1317,1387,658,1386],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2557"}],"collection":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2557"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2557\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/2561"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2557"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=2557"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2557"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}