{"id":3234,"date":"2015-11-06T10:50:40","date_gmt":"2015-11-06T10:50:40","guid":{"rendered":"http:\/\/becoral.eu\/lv\/?p=3234"},"modified":"2025-01-29T07:47:31","modified_gmt":"2025-01-29T07:47:31","slug":"alergija-un-tas-celoni","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/alergija-un-tas-celoni\/","title":{"rendered":"Aler\u0123ija un t\u0101s c\u0113lo\u0146i"},"content":{"rendered":"<p>P\u0113d\u0113jo 20 gadu laik\u0101 aler\u0123ijas izplat\u012bba palielin\u0101jusies <strong>divas reizes<\/strong>. Tas saist\u012bts ar daudziem faktoriem: <strong>ekolo\u0123isk\u0101s situ\u0101cijas pasliktin\u0101\u0161anos, dz\u012bvesveida un \u0113\u0161anas paradumu mai\u0146u, jaunu alerg\u0113nu par\u0101d\u012b\u0161anos, stresu, darba apst\u0101k\u013ciem<\/strong> u.c.<\/p>\n<p><strong>Pieaugo\u0161ais aler\u0123iju skaits<\/strong> pasaul\u0113 arvien\u00a0vair\u0101k uztrauc cilv\u0113kus. Diem\u017e\u0113l tradicion\u0101l\u0101 medic\u012bna uzskata aler\u0123iju par ne\u0101rst\u0113jamu patalo\u0123iju, cilv\u0113kam visu dz\u012bvi nepiecie\u0161ams izvair\u012bties no saskarsmes\u00a0ar alerg\u0113niem. Ja reakcija ir par\u0101d\u012bjusies, j\u0101dzer antihistam\u012bni prepar\u0101ti un as\u0101kajos gad\u012bjumos hormon\u0101li prepar\u0101ti. Tom\u0113r bie\u017ei vien nav iesp\u0113jams piln\u012bb\u0101 izvair\u012bties no saskarsmes ar alerg\u0113niem, piem\u0113ram, ziedputek\u0161\u0146u gad\u012bjum\u0101. Cilv\u0113ki, kas cie\u0161 no putek\u013cu aler\u0123ijas, ir saskarm\u0113 ar tiem katru dienu. Bie\u017ei par alerg\u0113niem var kalpot pa\u0161i da\u017e\u0101d\u0101kie p\u0101rtikas produkti\u00a0&#8211; medus, zemenes, citrusi u.c. Pat no pret aler\u0123ijas prepar\u0101tiem var veidoties aler\u0123ija!<\/p>\n<h3>Rodas jaut\u0101jums &#8211; ko dar\u012bt?<\/h3>\n<p>Visu dz\u012bvi dzert z\u0101les, kur neb\u016bt nav nekait\u012bgas? Paties\u012bb\u0101 viss nemaz nav tik bezcer\u012bgi, ir izeja. Ir netradicion\u0101las metodes, jaunas pieejas diagnostikai un \u0101rst\u0113\u0161anai \u0161ai slim\u012bbu grupai. Protams, ja cilv\u0113ks bija spiests lietot hormon\u0101los prepar\u0101tus, piln\u012bb\u0101 iz\u0101rst\u0113ties neb\u016bs iesp\u0113jams, tom\u0113r uzlabot st\u0101vokli &#8211; pat \u013coti!<\/p>\n<h3>Kas ir aler\u0123ija?<\/h3>\n<p><strong>Aler\u0123ija<\/strong> (<em>no grie\u0137u valodas &#8211; reakcija uz sve\u0161u<\/em>) ir <strong>organisma imunit\u0101tes reakcija<\/strong>\u00a0pret organism\u0101 vai vid\u0113 eso\u0161\u0101m specifisk\u0101m viel\u0101m,\u00a0kuru pavada pa\u0161a audu boj\u0101jumi, spazmas un citas par\u0101d\u012bbas. T\u0101 ir <strong>imunit\u0101tes k\u013c\u016bda<\/strong>, pie kam paaugstin\u0101ta jut\u012bba att\u012bst\u0101s ne uzreiz, bet gan pie otr\u0113j\u0101s saskarmes ar alerg\u0113nu.<\/p>\n<p><strong>Netradicion\u0101l\u0101 medicin\u0101<\/strong> dod citu skaidrojumu &#8211; aler\u0123ija ir toks\u012bnu izvad\u012b\u0161anas no audiem process, preciz\u0101k ne no organisma \u0161\u016bn\u0101m, bet caur papildus izvades kan\u0101liem (\u0101du, deguna, acu g\u013cot\u0101d\u0101m, aug\u0161ejiem elpce\u013ciem jeb\u00a0bronhiem), kas aktiviz\u0113jas alerg\u0113na iedarb\u012bbas gad\u012bjum\u0101. T\u0101d\u0101 veid\u0101 cilv\u0113ka aler\u0123ijas saka par to, ka vi\u0146a organism\u0101 ir <strong>uzkr\u0101ju\u0161ies tosk\u012bni<\/strong>, par to, ka vi\u0146am ir <strong>pazemin\u0101tas galveno org\u0101nu funkcijas<\/strong> (ku\u0146\u0123a-zarnu trakts, aknas, nieres, sviedru dziedzeri), kas atbild par \u0161o toks\u012bnu izvad\u012b\u0161anu.<\/p>\n<p>Rezult\u0101ta toks\u012bnu izvad\u012b\u0161ana vienalga notiek, bet ar \u0101das pal\u012bdz\u012bbu (pirma pak\u0101pe) un\/vai \u0123\u013cot\u0101d\u0101m un elpce\u013ciem(otr\u0101 pak\u0101pe, ja \u0101da ir nosl\u0113gta vai netiek gal\u0101). Diem\u017eel probl\u0113mu var pasliktin\u0101t hormon\u0101l\u0101s sm\u0113res, kuras kav\u0113 toks\u012bnu izvad\u012b\u0161anu caur \u0101du, ta\u010du t\u0101 k\u0101 organismam vienalga no tiem j\u0101tiek gal\u0101, tas notiek caur caur bronhiem un aug\u0161\u0113jiem elpce\u013ciem. Var notikt ar\u012b otr\u0101da rekacija, ja att\u012br\u012b\u0161anas laik\u0101 bronhi\u0101l\u0101s astmas vieta par\u0101d\u0101s izsitumi uz \u0101das vai iesnas, jo atbr\u012bvojas pirm\u0113j\u0101s evaku\u0101cijas ce\u013c\u0161 un slim\u012bba l\u0113n\u0101m iet prom.<\/p>\n<h3>Kas ir \u0161ie toks\u012bni un k\u0101 tie non\u0101k m\u016bsu organism\u0101?<\/h3>\n<ul>\n<li><strong>Apk\u0101rtej\u0101s vides iedarb\u012bba:<\/strong>\n<ul>\n<li>Radi\u0101cija<\/li>\n<li>Saules iedegums<\/li>\n<li>Rentgen un radioizotopie izmekl\u0113jumi<\/li>\n<li>Elektromagn\u0113tiskais starojums (mobilie telefoni, mikrovi\u013c\u0146u kr\u0101sns u.c.)<\/li>\n<li>R\u016bpnieciskais pies\u0101r\u0146ojums, automa\u0161\u012bnu izpl\u016bdes g\u0101zes<\/li>\n<li>Pestic\u012bdi, ko lieto lauksaimniec\u012bb\u0101<\/li>\n<li>Lauksaimniec\u012bbas \u0137\u012bmija (nitr\u0101ti, nitr\u012bti) un dz\u012bvnieku hormoni<\/li>\n<li>Sadz\u012bves \u0137\u012bmija &#8211; t\u012br\u012b\u0161anas l\u012bdzek\u013ci, ve\u013cas pulveri, gaisa atsvaidzin\u0101taji, lakas, kr\u0101sas u.t.t.<\/li>\n<li>Kosm\u0113tiskie l\u012bdzek\u013ci<\/li>\n<li>Parfim\u0113rija (dezodoranti, smar\u017eas, du\u0161as \u017eelejas, \u0101das kr\u0113mi, kosm\u0113tika) &#8211; bie\u017ei \u0161ie produkti satur lielu gaisto\u0161u vielu un aromatizatoru daudzumu, kas ir\u00a0diezgan toksiski un viegli nok\u013c\u016bst organism\u0101 caur elpce\u013ciem vai \u0101du<\/li>\n<li>Kait\u012bgo ieradumu toks\u012bni (alkohols un sm\u0113\u0137\u0113\u0161ana)<\/li>\n<\/ul>\n<\/li>\n<li><strong>P\u0101rtikas toks\u012bni<\/strong> (saldumi, miltu izstr\u0101d\u0101jumi, taukains \u0113diens) &#8211; daudzi cilv\u0113ki pat iedom\u0101ties nevar, cik kait\u012bgs ir nepareizs uzturs, pask\u0101bino\u0161ie produkti un \u0161lakas<\/li>\n<li><strong>Medikamentu toks\u012bni<\/strong><\/li>\n<li><strong>Infekcijas toks\u012bni<\/strong> (v\u012brusi, bakt\u0113rijas, s\u0113n\u012btes, vien\u0161\u016b\u0146i, helminti, kas ir ekzotoks\u012bni). Toksiski ir ar\u012b \u0161o mikroogranismu izdal\u012bjumi. Savuk\u0101rt to sadal\u012b\u0161an\u0101s laik\u0101 izdal\u0101s endotoks\u012bni. L\u016bk, k\u0101d\u0113\u013c ir svar\u012bgi preparaz\u012btu prepar\u0101tu lieto\u0161anas laik\u0101 lietot sorbentu, lai izvad\u012btu \u0161os toks\u012bnus. Nedr\u012bkst aizmirst, ka ir ar\u012b labv\u0113l\u012bg\u0101s bakt\u0113rijas (lakto un bifidobakt\u0113rijas), ir ar\u012b patog\u0113n\u0101 flora, kas normas apst\u0101k\u013cos snau\u017e un aktiviz\u0113jas, ja pazemin\u0101s imunit\u0101te.<\/li>\n<li><strong>Helmintu jeb t\u0101rpu toks\u012bni<\/strong> &#8211; pats kait\u012bg\u0101kais un var izsaukt visstipr\u0101ko aler\u0123isko reakciju. To dz\u012bves produkti ir sp\u0113c\u012bgas indes cilv\u0113ka organismam. Diagnostika ne vienm\u0113r ir sp\u0113j\u012bga noteikt helmintus. T\u0101d\u0113\u013c pat cilv\u0113ki, kuri dom\u0101, ka ir veseli, paties\u012bb\u0101 var b\u016bt infic\u0113ti.<\/li>\n<\/ul>\n<h3>Se\u0161as toks\u012bnu uzkr\u0101\u0161\u0101n\u0101s stadijas\u00a0(k\u0101 norit\u00a0slim\u012bba)<\/h3>\n<p><strong>Kas notiek ar visiem toks\u012bniem, kas nok\u013c\u016bst cilv\u0113ka organism\u0101?<\/strong> Tie pak\u0101peniski s\u0101k uzkr\u0101ties\u00a0audos un organisms s\u0101k aiz\u0161lakoties. Toks\u012bnu uzkr\u0101\u0161an\u0101s daudzos audos noved pie hronisk\u0101m slim\u012bb\u0101m.<\/p>\n<ol>\n<li><strong>Uzkr\u0101\u0161an\u0101s stadija<\/strong> un liela \u0161laku daudzuma p\u0101rdale pa visu organismu. Paz\u016bd reakcijas uz \u0101das un \u0123\u013cot\u0101d\u0101m, kas liecina par to, ka organism\u0101 ir izs\u012bku\u0161anas rezerves c\u012b\u0146ai ar toks\u012bniem un tie s\u0101k noguld\u012bties audos. Bie\u017ei s\u0101kas aptauko\u0161an\u0101s, veidojas lipomas, fibriomas, adenomas, cistas, polipi, rodas hiperpl\u0101zija, ekzost\u0101zes. Cilv\u0113kiem, kuri cie\u0161 no aler\u0123iska rin\u012bta var veidoties polipi degun\u0101.<\/li>\n<li><strong>Reakcijas stadija<\/strong> &#8211; toks\u012bnu izvade ir patalo\u0123iski pastiprin\u0101jusies &#8211; cilv\u0113kam ilgsto\u0161i \u00a0ir\u00a0paaugstin\u0101ta temperat\u016bra, iesnas, klepus, vem\u0161ana, caureja, ilgsto\u0161i sastrutojumi, furunkuli, stomat\u012bts, faring\u012bts, andeks\u012bts. Aler\u0123ijas gad\u012bjum\u0101 tie ir \u00a0&#8211; diat\u0113ze, dermat\u012bts, aler\u0123isks ren\u012bts, konjuktiv\u012bts, laring\u012bts, bronh\u012bts. \u0160aj\u0101 stadij\u0101 organisms pastiprin\u0101ti c\u012bn\u0101s ar infekciju, cen\u0161as izvad\u012bt toks\u012bnus, bet vi\u0146am nepietiek sp\u0113ka to izdar\u012bt \u0101tri.<\/li>\n<li><strong>Izdal\u012b\u0161an\u0101s stadija<\/strong> &#8211; \u0161\u012b ir fiziolo\u0123iska stadija, piem\u0113ram, cilv\u0113ks ap\u0113d saboj\u0101tu produktu un rezult\u0101ta s\u0101kas caureja un vem\u0161ana, p\u0113c k\u0101 organisms atvese\u013cojas. Vai ar\u012b organism\u0101 nok\u013c\u016bst v\u012bruss, pieaug temperat\u016bra, s\u0101kas iesnas un p\u0113c 2-3 dienam cilv\u0113ks atvese\u013cojas.\n<ul>\n<li>Pirm\u0101s 3 stadijas attiecas uz audu aiz\u0161lako\u0161anos, kur organisms tiek gal\u0101 ar toks\u012bniem, periodiski to izvadot no organisma, kas izpau\u017eas k\u0101 hronisku slim\u012bbu saasin\u0101jumi. Tom\u0113r, ja cilv\u0113ks laic\u012bgi nerea\u0123\u0113 uz notieko\u0161o un necen\u0161as atvese\u013coties, aiz\u0161lako\u0161an\u0101s turpin\u0101s un organisms p\u0101riet uz n\u0101kamo stadiju, kur toks\u012bni noguld\u0101s \u0161\u016bn\u0101s.<\/li>\n<\/ul>\n<\/li>\n<li><strong>Pies\u0101tin\u0101\u0161an\u0101s stadija (m\u0113m\u0101)<\/strong> &#8211; \u0161\u012b stadija ir nosaukta k\u0101 m\u0113m\u0101, t\u0101d\u0113\u013c, ka praktiski paz\u016bd objekt\u012bvie simptomi. Par\u0101d\u0101s citi liecinieki: hronisk\u0101 noguruma sindroms, migr\u0113nas, hipertonisk\u0101 slim\u012bba, ateroskleroze, reimato\u012bdais artr\u012bts, hepatozes. S\u0101k atlikties smiltis nier\u0113s un \u017eultsp\u016bsl\u012b, daudziem veidojas kaulu deform\u0101cijas (uz p\u0113d\u0101m), s\u0101kas podagra. \u0160aj\u0101 stadij\u0101 var b\u016bt bronhi\u0101l\u0101 astma. \u0160\u012b stadija jau ir b\u012bstama, jo s\u0101kas nenov\u0113r\u0161ami procesi! Tom\u0113r, ja akt\u012bvi s\u0101kt organisma att\u012br\u012b\u0161anu, \u0161aj\u0101 stadij\u0101 v\u0113l var sasniet labus un\u00a0stabilus\u00a0rezult\u0101tus. Tomer ne vienm\u0113r pietiks viena \u0101rstniec\u012bbas kursa un rezult\u0101ti par\u0101d\u0101s ne uzreiz, k\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101s stadj\u0101s.<\/li>\n<li><strong>De\u0123ener\u0101cijas un izn\u012bc\u012bbas stadija<\/strong> &#8211; rodas dekompens\u0113ts st\u0101voklis un slim\u012bbas, k\u0101 ciroze, pneimoskleroze, nefroskleroze, deform\u0113jo\u0161a osteoartroze, ankilozes nier\u0113s vai \u017eultsp\u016bsl\u012b, rodas daudz mazu akme\u0146u, var att\u012bst\u012bties nieru, sirds, plau\u0161u nepietiekam\u012bba. Piln\u012bga iz\u0101rst\u0113\u0161an\u0101s vairs NAV iesp\u0113jams, tom\u0113r iev\u0113rojot pareizu re\u017e\u012bmu ar periodisku att\u012br\u012b\u0161anos, progres\u0113jo\u0161\u0101s slim\u012bbas var apst\u0101din\u0101t un st\u0101vokli iev\u0113rojami uzlabot.<\/li>\n<li><strong>\u013baundab\u012bgo audz\u0113ju stadija<\/strong> &#8211; nosaukums run\u0101 pats par sevi!<\/li>\n<\/ol>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p>P\u0113c N.J.Fedotovas materi\u0101liem (\u0101rsts terapeits, Simferopole).<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>P\u0113d\u0113jo 20 gadu laik\u0101 aler\u0123ijas izplat\u012bba palielin\u0101jusies divas reizes. Tas saist\u012bts ar daudziem faktoriem: ekolo\u0123isk\u0101s situ\u0101cijas pasliktin\u0101\u0161anos, dz\u012bvesveida un \u0113\u0161anas paradumu mai\u0146u, jaunu alerg\u0113nu par\u0101d\u012b\u0161anos, stresu, darba apst\u0101k\u013ciem u.c. Pieaugo\u0161ais aler\u0123iju skaits pasaul\u0113 arvien\u00a0vair\u0101k uztrauc cilv\u0113kus. Diem\u017e\u0113l tradicion\u0101l\u0101 medic\u012bna uzskata aler\u0123iju par ne\u0101rst\u0113jamu patalo\u0123iju, cilv\u0113kam visu dz\u012bvi nepiecie\u0161ams izvair\u012bties no saskarsmes\u00a0ar alerg\u0113niem. Ja reakcija ir [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":3,"featured_media":2951,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"amp_status":"","footnotes":""},"categories":[398],"tags":[1017,1490,1505,1507,1508,1489,713,1506],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3234"}],"collection":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/3"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=3234"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3234\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5982,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3234\/revisions\/5982"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/2951"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=3234"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=3234"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=3234"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}