{"id":3554,"date":"2016-02-24T15:24:25","date_gmt":"2016-02-24T15:24:25","guid":{"rendered":"http:\/\/becoral.eu\/lv\/?p=3554"},"modified":"2016-02-24T15:27:37","modified_gmt":"2016-02-24T15:27:37","slug":"olbaltumvielas-dzivibas-pamats","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/olbaltumvielas-dzivibas-pamats\/","title":{"rendered":"Olbaltumvielas &#8211; dz\u012bv\u012bbas pamats"},"content":{"rendered":"<p>Katram no mums piedzimstot uzreiz veidojas m\u016bsu <strong>vajadz\u012bbu piram\u012bda<\/strong>.\u00a0Piram\u012bdas pamatn\u0113 ir bar\u012bbas b\u0101zes likums. Tas ir vienots vis\u0101m dz\u012bvaj\u0101m b\u016btn\u0113m, tas ir dabisk\u0101s izlases likuma fundaments.<\/p>\n<h3>No k\u0101 ir atkar\u012bga m\u016bsu baro\u0161an\u0101s b\u0101ze un p\u0113c k\u0101diem likumiem t\u0101 att\u012bst\u0101s?<\/h3>\n<p>Pamats ir <strong>oblaltumvielas, taukvielas un og\u013chidr\u0101ti.<\/strong> Olbaltumvielas ir dz\u012bves pamats un\u00a0atrodas\u00a0pirmaj\u0101 viet\u0101 p\u0113c priorit\u0101tes bar\u012bb\u0101.<\/p>\n<h3>K\u0101das ir olbaltumvielu svar\u012bg\u0101s funkcijas m\u016bsu organism\u0101?<\/h3>\n<ol>\n<li><strong>Strukt\u016brfunkcija<\/strong>\n<ul>\n<li>2004. gad\u0101 amerik\u0101\u0146u zin\u0101tnieki noskaidroja, ka 80% cilv\u0113ku neizaug l\u012bdz savam potenci\u0101lam. Olbaltumvielu defic\u012bts \u012bpa\u0161i b\u012bstams l\u012bdz 18 gadu vecumam.<\/li>\n<li>Ja olbaltumvielas nenon\u0101k organism\u0101, pirmk\u0101rt, tiks ietekm\u0113ta \u0161\u016bnu dal\u012b\u0161an\u0101s. Olbaltums ir celtniec\u012bbas materi\u0101ls, nav materi\u0101la &#8211; organisms neaug, maz materi\u0101la &#8211; aug l\u0113ni un neizaug l\u012bdz savam genoma noteiktajam potenci\u0101lam.<\/li>\n<li>T\u0101 atbild par organisma b\u016bvniec\u012bbu. Katra dz\u012bvo organismu \u0161\u016bna un Zemes ir eikariots, t.i. satur kodolu un sast\u0101v no olbaltumviel\u0101m. Sekojo\u0161i m\u0113s esam olbaltumvielu \u00a0strukt\u016bras. Savuk\u0101rt \u0161\u016bnas apvienojas un veido kolekt\u012bvus &#8211; audus, org\u0101nus, sist\u0113mas. \u0160o kolekt\u012bvu darb\u012bba, vairo\u0161an\u0101s, daudzums un kvalit\u0101te b\u016bs atkar\u012bgi no m\u016bsu organism\u0101 non\u0101ko\u0161o olbaltumvielu kvalit\u0101tes un daudzuma.<\/li>\n<\/ul>\n<\/li>\n<li><strong>Transporta funkcija<\/strong>\n<ul>\n<li>Transporta olbaltumvielas sauc par album\u012bniem. Album\u012bni ir garas olbaltumvielu moleku \u0137\u0113des, kuras piestiprina sev kl\u0101t da\u017e\u0101das vielas (vitam\u012bnus, miner\u0101lus, mikroelementus, medikamentu \u0137\u012bmiskos savienojumus u.c.) un t\u0101s p\u0101rn\u0113s\u0101 vajadz\u012bgaj\u0101 viet\u0101. Album\u012bnu daudzumas vajag b\u016bt 60-70% no kop\u0113j\u0101 organisma olbaltuma.<\/li>\n<li>Ja m\u0113s \u0113dam par maz olbaltumvielu vai t\u0101s ir nepilnv\u0113rt\u012bgas, strukt\u016brfunkcija saglab\u0101jas uz k\u0101du laiku rezervju d\u0113\u013c, bet transporta funkcija tiek trauc\u0113ti \u013coti \u0101tri. Piem\u0113ram, hemoglob\u012bns ir dzelzssaturo\u0161a olbaltumviela, kas savienojas ar sk\u0101bekli un to p\u0101rn\u0113s\u0101 audos, insul\u012bns &#8211; glikozes transports \u0161\u016bn\u0101, holester\u012bnu t\u0101pat p\u0101rvieto vajadz\u012bgaj\u0101 viet\u0101 ar olbaltumviel\u0101m.<\/li>\n<li>M\u016bsdien\u0101s 80% kaut k\u0101d\u0101 veid\u0101 ir saist\u012btas ar olbaltumvielu transpota funkciju trauc\u0113jumiem.<\/li>\n<li>Organism\u0101 ir 2,5 t\u016bkst. transporta olbaltumvielu. Priek\u0161 katras specifiskas vielas organisms var izveidot\u00a0\u012bpa\u0161u transporta olbaltumvielu molekulu. Ar\u012b 80% toks\u012bnu tiek transport\u0113ti organism\u0101 ar olbaltumvielu pal\u012bdz\u012bbu. Vien\u0101 virzien\u0101 tiek p\u0101rvad\u0101tas lab\u0101s viel\u0101s, cit\u0101 saist\u012bti un izvad\u012bti toks\u012bni.\u00a080% toks\u012bnu tiek transport\u0113ti organism\u0101 ar olbaltumvielu pal\u012bdz\u012bbu.<\/li>\n<\/ul>\n<\/li>\n<li><strong>Fermentat\u012bv\u0101 funkcija<\/strong>\n<ul>\n<li>M\u0113s \u0113dam bar\u012bbu un to nepiecie\u0161ams p\u0101rstr\u0101d\u0101t un uzs\u016bkt. Priek\u0161 organisma visa uz\u0146emt\u0101 bar\u012bba ir &#8220;sve\u0161a&#8221;, lai to p\u0101rveidotu par &#8220;savu&#8221;, nepiecie\u0161ami enz\u012bmi jeb fermenti.<\/li>\n<li>Fermenti ir olbaltumvielu molekulas, kas atrodamas vis\u0101s dz\u012bvaj\u0101s \u0161\u016bn\u0101s. Tie piedal\u0101s praktiski vis\u0101s bio\u0137\u012bmiskaj\u0101s reakcij\u0101s, kas norit dz\u012bvajos organismos.<\/li>\n<li>L\u012bdz 2013. gadam tika aprakst\u012bti vair\u0101k nek\u0101 5000 da\u017e\u0101di fermenti. Tiem ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi svar\u012bga loma visos dz\u012bv\u012bbas procesos, virzot un regul\u0113jot vielmai\u0146u organism\u0101.<\/li>\n<li>M\u016bsdien\u0101s zin\u0101mi simti p\u0101rmantojamu slim\u012bbu, kas saist\u012btas ar fermentu defektiem.<\/li>\n<\/ul>\n<\/li>\n<li><strong>Im\u016bn\u0101 funkcija<\/strong>\n<ul>\n<li>Imunit\u0101tes \u0161\u016bnas m\u016bsu organism\u0101 dal\u0101s div\u0101s grup\u0101s &#8211; t\u0101s, kas &#8220;\u0113d&#8221; sve\u0161\u0101s \u0161\u016bnas t.i. makrof\u0101gi un tas, kas izstr\u0101d\u0101 antivielas (imunoglobul\u012bnus). Antivielas &#8211; im\u016bn\u0101s olbaltumvielas, ko izstr\u0101d\u0101 m\u016bsu imunit\u0101te atbildot uz organism\u0101 iek\u013cuvu\u0161ajiem sve\u0161\u0137erme\u0146u a\u0123entiem, t.sk. v\u012brusiem, bakt\u0113rij\u0101m, vien\u0161\u016b\u0146iem.<\/li>\n<li>Antivielas aizsarg\u0101 m\u016bsu organismu no slim\u012bb\u0101m, t\u0101s var b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101das, jo priek\u0161 katras sve\u0161\u0137erme\u0146u vielas tiek izstr\u0101d\u0101tas savas antivielas.<\/li>\n<li>San\u0101k, ka neatkar\u012bgi no t\u0101, k\u0101d\u0101 veid\u0101 m\u0113s stimul\u0113jam savu imunit\u0101ti, ja organism\u0101 nenon\u0101ks pietiekami daudz olbaltumvielu, tas viss b\u016bs velti vai kas \u013caun\u0101k &#8211; no cit\u0101m sist\u0113m\u0101m\u00a0olbaltumvielas tiks novad\u012btas uz imunit\u0101ti, izraisot v\u0113l liel\u0101ku defic\u012btu.<\/li>\n<\/ul>\n<\/li>\n<li><strong>Iedzimt\u012bbas\u00a0funkcija<\/strong>\n<ul>\n<li>Organisms ir izstr\u0101d\u0101jis speci\u0101lu olbaltumvielu veidu &#8211; nukle\u012bnsk\u0101bi, kas sintez\u0113 divas svar\u012bg\u0101k\u0101s iedzimt\u012bbas strukt\u016bras DNS un RNS.<\/li>\n<\/ul>\n<\/li>\n<\/ol>\n<h3>Kur \u0146emt nepiecie\u0161amo olbaltumvielu daudzumu?<\/h3>\n<ul>\n<li><strong>Piena produkti<\/strong> un m\u0101tes piens. Piens satur 20 aminosk\u0101bes un l\u012bdz 6 m\u0113ne\u0161iem b\u0113rnam pietiek ar m\u0101tes pienu.<\/li>\n<li><strong>Dz\u012bvnieku grupas olbaltumvielas<\/strong> &#8211; t\u0101pat satur 20 aminosk\u0101bes, bet tam ir da\u017e\u0101di varianti &#8211; ap\u0113dod musku\u013cu olabaltumus m\u0113s ieg\u016bsim avotu musku\u013cu att\u012bst\u012bbai, ap\u0113dod aknas &#8211; olbaltumvielas priek\u0161 iek\u0161\u0113jo org\u0101nu veido\u0161an\u0101s.<\/li>\n<li><strong>Augu izcelsmes olbaltumvielas<\/strong> &#8211; tas at\u0161\u0137iras no dz\u012bvnieku izcelmes olbaltumv. ar to, ka nesatur visas aminosk\u0101bes. Taj\u0101 tr\u016bkst 8 olbaltumvielas, kas ir neaizvietojamas.<\/li>\n<\/ul>\n<h3>M\u016bsdienu dietologi veselam uzturam iesaka sekojo\u0161u olbaltumvielu balansu:<\/h3>\n<p>40% augu izcelsmes<\/p>\n<p>30% piena produktu<\/p>\n<p>30% dz\u012bvnieku izcelsmes<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Katram no mums piedzimstot uzreiz veidojas m\u016bsu vajadz\u012bbu piram\u012bda.\u00a0Piram\u012bdas pamatn\u0113 ir bar\u012bbas b\u0101zes likums. Tas ir vienots vis\u0101m dz\u012bvaj\u0101m b\u016btn\u0113m, tas ir dabisk\u0101s izlases likuma fundaments. No k\u0101 ir atkar\u012bga m\u016bsu baro\u0161an\u0101s b\u0101ze un p\u0113c k\u0101diem likumiem t\u0101 att\u012bst\u0101s? Pamats ir oblaltumvielas, taukvielas un og\u013chidr\u0101ti. Olbaltumvielas ir dz\u012bves pamats un\u00a0atrodas\u00a0pirmaj\u0101 viet\u0101 p\u0113c priorit\u0101tes bar\u012bb\u0101. K\u0101das [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":3,"featured_media":2639,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"amp_status":"","footnotes":""},"categories":[398],"tags":[1630,619,1628,615,1629,1627,1631],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3554"}],"collection":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/3"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=3554"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3554\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/2639"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=3554"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=3554"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=3554"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}