{"id":3602,"date":"2016-04-20T14:07:41","date_gmt":"2016-04-20T13:07:41","guid":{"rendered":"http:\/\/becoral.eu\/lv\/?p=3602"},"modified":"2016-04-20T14:10:27","modified_gmt":"2016-04-20T13:10:27","slug":"haizivs-aknu-ella","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/haizivs-aknu-ella\/","title":{"rendered":"Haizivs aknu e\u013c\u013ca &#8211; neaizvietojama imunit\u0101tes uztur\u0113\u0161anai"},"content":{"rendered":"<p>Haizivis var sasniegt l\u012bdz 5-7,5m garum\u0101 un svaru l\u012bdz 1 tonnai. Pol\u0101rhaizivis peld 900-1200m dzi\u013cum\u0101, kas ir daudz dzi\u013c\u0101k par pies\u0101\u0146otajiem oke\u0101na aug\u0161\u0113jiem \u016bdens sl\u0101\u0146iem.<\/p>\n<p>Vid\u0113ji haizivis dz\u012bvo l\u012bdz lielam vecumam, da\u017eas dz\u012bvo l\u012bdz 70 gadiem un da\u017eas pat l\u012bdz 100 gadiem. Ir zin\u0101ms, ka visas haizivju sugas ir <strong>\u013coti iztur\u012bgas pret audz\u0113jiem un infekcij\u0101m<\/strong>. T\u0101pat ir zin\u0101ms, ka t\u0101m \u0101tri sadz\u012bst br\u016bces.<\/p>\n<p><strong>Lielisk\u0101s imunit\u0101tes<\/strong> nosl\u0113pums \u0161\u012bm ziv\u012bm sl\u0113pjas to\u00a0<strong>akn\u0101s<\/strong>. Pol\u0101rhaizivs aknas var sasniegt tre\u0161da\u013cu tas kop\u0113j\u0101 svara un satur svar\u012bgas vielas no imunit\u0101tes, kas saucas\u00a0<strong>alkilglicer\u012bdi<\/strong>. Tie\u0161i tie p\u0113c zin\u0101tnieku dom\u0101m atbild par br\u012bnumaino haizivju imunit\u0101ti.<\/p>\n<h3><strong>Alkilglicer\u012bdi (AKG) <\/strong><\/h3>\n<p>Tie ir \u012bpa\u0161a tre\u0161o dabas vielu grupa, kas piedal\u0101s leikoc\u012btu veido\u0161an\u0101 un to aktiviz\u0113\u0161an\u0101\u00a0kaulu smadzen\u0113s.<\/p>\n<p>AKG\u00a0atrodams\u00a0daudzu j\u016bras organismu un sald\u016bdens zivju, govju, aitu un z\u012bd\u012bt\u0101ju pien\u0101. Sievie\u0161u piena AKG saturs ir 10 reizes liel\u0101ks nek\u0101 govs pien\u0101, kas to padara \u012bpa\u0161i \u0101rstniecisku. Galvas smadzen\u0113s AKG saturs ir 16,7%, m\u0101mi\u0146u pien\u0101 33,8% un haizivs akn\u0101s 59,4%.<\/p>\n<h3>AKG atkl\u0101\u0161ana<\/h3>\n<p>Pirm\u0101s zi\u0146as par AKG atkl\u0101\u0161anu par\u0101d\u012bj\u0101s 1922. gad\u0101 p\u0113c 2 Jap\u0101nas zin\u0101nieku darba &#8211; Cudzimoto un Tojama.<\/p>\n<p>30 gadus v\u0113l\u0101k 1952. gad\u0101 Zviedrijas \u0101rste A. Brohalte s\u0101ka <strong>ar leikozi slimu b\u0113rnu \u0101rst\u0113\u0161anu<\/strong> ar tel\u0113nu kaula smadze\u0146u nokas\u012bjumiem. Rezult\u0101ti bija p\u0101rsteidzo\u0161i, bet toreiz \u0101rste nezin\u0101ja k\u0101da tie\u0161i viela tos nodro\u0161ina. Vi\u0146a pal\u016bdza savu v\u012bru \u0137\u012bmi\u0137i S. Bronhaltu to noskaidrot. Tikai 1962. gad\u0101 izdev\u0101s izdal\u012bt, identific\u0113t un pier\u0101d\u012bt AKG efektivit\u0101ti. Kop\u0101 ar farmaceitiskaj\u0101m komp\u0101nij\u0101m izdev\u0101s noskaidrot, ka<strong> bag\u0101t\u0101kais no avotiem ir pol\u0101rhaizivs aknas.<\/strong><\/p>\n<p>Apm\u0113ram taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 cits Zviedru doktors Halgr\u0113ns viens no pirmajiem izdal\u012bja no haizivs akn\u0101m AKG, kas <strong>nom\u0101c audz\u0113ju \u0161\u016bnu<\/strong> aug\u0161anu <em>in vitro<\/em>.<\/p>\n<p>Tika noskaidrots, ka AKG<strong> pal\u012bz v\u0113\u017ea slimniekiem<\/strong>\u00a0\u0137\u012bmisk\u0101s terapijas un apstaro\u0161anas laik\u0101, tie pal\u012bdz uztur\u0113t leikoc\u012btus vajadz\u012bgaj\u0101 l\u012bmen\u012b, k\u0101 ar\u012b stimul\u0113 tromboc\u012bdu veido\u0161anos, kas nepiecie\u0161ami asins sarec\u0113\u0161anai. T\u0101pat tie pastiprina\u00a0makrof\u0101gu veido\u0161anos, kuri izn\u012bcina raga s\u0113n\u012btes, bakt\u0113rijas un v\u012brusus.<\/p>\n<p>Visvair\u0101k p\u0101rsteidz fakts, ka AKG nav nek\u0101du iev\u0113rojamu blakusefektu (tikai reiz\u0113m\u00a0atraugas, izsitumi un caureja).<\/p>\n<h3>Cilv\u0113ka im\u016bnsist\u0113ma<\/h3>\n<p>Cilv\u0113ka im\u016bnsistema ir \u013coti sare\u017e\u0123\u012bta un \u0101rk\u0101rt\u012bgi gudra, reizem pat p\u0101r\u0101k gudra, kas izsauc autoim\u016bn\u0101s slim\u012bbas. Savuk\u0101rt, haizivs im\u016bnsist\u0113ma ir \u013coti vienk\u0101r\u0161a. M\u016bsu imunit\u0101tes komponenties tiek sintez\u0113tas ar kaulu smadzen\u0113s, bet haiziv\u012bm nav kaulu, nav galvas smadze\u0146u, t\u0101p\u0113c imunit\u0101tes komponentes tiek sintez\u0113tas akn\u0101s. Neskatoties uz sist\u0113mas vienk\u0101r\u0161\u012bbu, haizivis dz\u012bvo \u013coti ilgi un praktiski neievainojamas.<\/p>\n<p><strong>Katram no mums (ar retiem iz\u0146\u0113mumiem) ir divu veidu\u00a0imunit\u0101te:<\/strong><\/p>\n<ol>\n<li>iedzimt\u0101<\/li>\n<li>iemantot\u0101<\/li>\n<\/ol>\n<p><strong>Iedzimt\u0101 imunit\u0101te<\/strong> nodro\u0161ina pirmo un galveno organisma aizsardz\u012bbas l\u012bniju s\u0101kot ar sve\u0161\u0137erme\u0146iem un pat neitr\u0101liem a\u0123entiem. Iedzimt\u0101 imunsist\u0113ma uzbr\u016bk visam, ko neatpaz\u012bst k\u0101 pieder\u012bgu organismam.<\/p>\n<p><strong>Iemantot\u0101 imunit\u0101te<\/strong>\u00a0form\u0113jas dz\u012bves laik\u0101 atkar\u012bba no pieredzes un p\u0113c izslimot\u0101m infekcijas slim\u012bb\u0101m un p\u0113c pot\u0113m.<\/p>\n<p><strong>Imunit\u0101te kopum\u0101<\/strong> ir diezgan efekt\u012bva, tom\u0113r reiz\u0113m var k\u013c\u016bd\u012bties, piem\u0113ram, uzbr\u016bkot nekait\u012bg\u0101m viel\u0101m un izsaucot aler\u0123iju vai otr\u0101di, nepietiekami akt\u012bv\u012b rea\u0123\u0113t uz patie\u0161\u0101m b\u012bstamu\u00a0a\u0123entu.<\/p>\n<p><strong>Haizivs aknu e\u013c\u013ca nostiprina imunit\u0101ti<\/strong>\u00a0un var tikt lietota gan profilaksei, gan past\u0101v\u012bgai vesel\u012bbas uztur\u0113\u0161anai.<\/p>\n<h3>AKG &#8211; antioksidanti, kas non\u0101k pa tie\u0161o \u0161\u016bn\u0101s.<\/h3>\n<p><strong>Br\u012bvie radik\u0101\u013ci<\/strong>, kas non\u0101k organism\u0101 no apk\u0101rt\u0113j\u0101s vides un veidojas metabolisma rezult\u0101ta, uzbr\u016bk organisma \u0161\u016bn\u0101m un izsauc vair\u0101k nek\u0101 60 hroniskas slim\u012bbas, kas ir galvenais noveco\u0161anas\u00a0faktors.<\/p>\n<p>Past\u0101v daudzi da\u017e\u0101du tipu antioksidanti. Pa\u0161i izplat\u012bt\u0101kie ir <strong>C, A, E vitam\u012bni, beta-karot\u012bni, sel\u0113ns, cinks, atjaunotais glutations, proantocianid\u012bni un <\/strong><span lang=\"lv\"><strong>liposk\u0101be<\/strong>. \u0160ie antioksidanti visefekt\u012bv\u0101k c\u012bn\u0101s ar br\u012bvajiem radik\u0101\u013ciem starp\u0161\u016bnu telp\u0101. Un tikai <strong>nedaudziem piem\u012bt sp\u0113jas p\u0101rvietoties caur \u0161\u016bnu membr\u0101n\u0101m<\/strong>.<\/span><\/p>\n<p>P\u0113c Zviedrijas zin\u0101tnieku dom\u0101m tie\u0161i AKG piem\u012bt \u0161\u012b unik\u0101l\u0101 sp\u0113ja. AKG ir nep\u0101rsp\u0113jami\u00a0efekt\u012bvi\u00a0sag\u016bstot un izn\u012bcinot no organisms tos br\u012bvos radik\u0101\u013cus, kas jau iek\u013cuvu\u0161i \u0161\u016bn\u0101s un audos caur membran\u0101m, kur tie k\u013c\u016bst daudz b\u012bstam\u0101ki. Atrodoties \u0161\u016bn\u0101s br\u012bvie radik\u0101\u013ci izsauc boj\u0101jumus \u0161\u016bnu l\u012bmen\u012b, padarot \u0161\u016bnas bezsp\u0113c\u012bgas c\u012b\u0146\u0101 ar mikroorganismiem, t.sk. im\u016bndefic\u012bta v\u012brusu. Ja br\u012bvie radik\u0101\u013ci non\u0101k un boj\u0101 iek\u0161\u016bnu DNS, var veidoties v\u0113zis.<\/p>\n<h3>Skvalam\u012bns<\/h3>\n<p>M. Zasloffs p\u0113tot dabisk\u0101s antibiotikas, atkl\u0101ja vielu &#8211; <strong>skvalam\u012bnu<\/strong>. Tas pirmo reizi tika atkl\u0101ts haizivs ku\u0146\u0123a audos un vitos org\u0101nos. T\u0101l\u0101kie p\u0113t\u012bjumi pier\u0101d\u012bja, ka liel\u0101kais skvalam\u012bna daudzums atrodas Haizivs akn\u0101s. Izr\u0101d\u012bj\u0101s, ka skvalam\u012bna iedarb\u012bba ir <strong>analo\u0123iska antioiotiku iedarb\u012bbai.<\/strong><\/p>\n<p>Tas ir sp\u0113j\u012bgs kontrol\u0113t galvas smadze\u0146u audz\u0113ju att\u012bst\u012bbu. Skvalam\u012bns nom\u0101c jaunu asinvadu veido\u0161anos, kuri barotu audz\u0113ju.<\/p>\n<h3>Lieto\u0161ana<\/h3>\n<p>Lietojot \u00a0haizivs aknu e\u013c\u013cu kapsul\u0101s ne tikai uzlabosies imunit\u0101te, jo palielin\u0101s leikoc\u012btu daudzums, kas c\u012b\u0146\u0101s ar v\u012brusiem, saaukst\u0113\u0161anos, grip\u0101m un citam infekcij\u0101m. Uzlabosies ar\u012b hronisko slim\u012bbu,\u00a0kas saist\u012btas ar imunit\u0101tes trauc\u0113jumiem, fons, piem\u0113ram, astma, aler\u0123ija, sasitaudu probl\u0113mas, v\u0113zis un iesp\u0113jams pat AIDS.<\/p>\n<p>Atkar\u012bb\u0101 no konkr\u0113t\u0101 pacienta vajadz\u012bb\u0101m iesp\u0113jams pla\u0161s dozu spektrs. S\u0101kot ar 1 kapsulu ar 500mg (AKG saturs 20%) dien\u0101 l\u012bdz 5 kapsul\u0101m pa 500 mg (AKG saturs 35%) 3x dien\u0101.<\/p>\n<p><strong>Liel\u0101kajai da\u013cai cilv\u0113ku der\u0113s sekojo\u0161a sh\u0113ma:<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li><strong>pieaugu\u0161ajiem<\/strong> \u00a0&#8211; 1-2 kapsulas pa 500mg 3x dien\u0101 pirms \u0113diena, uzdzerot 250ml \u016bdens.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Lieto\u0161anas ilgums tiek apr\u0113\u0137in\u0101ts k\u0101 1 m\u0113nesis uz katriem cilv\u0113ka vecuma 10 gadiem (20 gadi &#8211; 2 m\u0113ne\u0161i, 60 gadi &#8211; 6 m\u0113ne\u0161i) vai kam\u0113r nav uzlabojumi.<\/p>\n<p>T\u0101l\u0101k rezult\u0101ta uztur\u0113sanai pa 1-2 kapsulas dien\u0101 pirms\u00a0\u0113diena.<\/p>\n<ul>\n<li><strong>b\u0113rniem l\u012bdz 16 gadiem<\/strong> &#8211; 1 kapsula pa 500mg 2x dien\u0101 3 m\u0113ne\u0161u laik\u0101 vai l\u012bdz uzlabojumiem.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Turpin\u0101t ar 1 kapsulu katru r\u012btu profilaksei.<\/p>\n<p>Piem\u0113ram, mana meiti\u0146a v\u0113l nem\u0101k nor\u012bt kapsulas, s\u0101kum\u0101 es caurd\u016bru kapsula un izspiedu vi\u0146ai mut\u0113, tagad vi\u0146a to ko\u017e\u013c\u0101 k\u0101 konfekti. Br\u012bnums, bet vi\u0146a dievina zivju e\u013c\u013cu!<\/p>\n<h3>Coral Club produkts <strong><a href=\"\/?p=1503\">Haizivs Aknu e\u013c\u013ca<\/a><\/strong><\/h3>\n<p>Katra kapsula satur 570mg att\u012br\u012btas haizivs aknu e\u013c\u013cas un pal\u012bgvielas, kad pal\u012bdz tai lab\u0101k uzs\u016bkties.<\/p>\n<p>Profilaksei rekomend\u0113 1kapsulu 2x dien\u0101 30min pirms \u0113diena 1 m\u0113ne\u0161a laik\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Haizivis var sasniegt l\u012bdz 5-7,5m garum\u0101 un svaru l\u012bdz 1 tonnai. Pol\u0101rhaizivis peld 900-1200m dzi\u013cum\u0101, kas ir daudz dzi\u013c\u0101k par pies\u0101\u0146otajiem oke\u0101na aug\u0161\u0113jiem \u016bdens sl\u0101\u0146iem. Vid\u0113ji haizivis dz\u012bvo l\u012bdz lielam vecumam, da\u017eas dz\u012bvo l\u012bdz 70 gadiem un da\u017eas pat l\u012bdz 100 gadiem. Ir zin\u0101ms, ka visas haizivju sugas ir \u013coti iztur\u012bgas pret audz\u0113jiem un infekcij\u0101m. [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":3,"featured_media":3222,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"amp_status":"","footnotes":""},"categories":[8],"tags":[597,1651,615,1377,1650,1652,1649],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3602"}],"collection":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/3"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=3602"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3602\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/3222"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=3602"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=3602"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/becoral.eu\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=3602"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}