Sāpes mugurā

Diemžēl katrs no mums vismaz reizi ir cietis no asām muguras vai kakla sāpēm, bet retais zin, ko darīt tādā gadījumā un kā ārstēties. Par to mēs arī runāsim šoreiz, taču sākumā vajag noskaidrot slimības iemeslus un terminoloģiju.

Parasti tiek lietoti dažādi termini:

Šie ir simpomi, nevis slimības. Es mēģināšu aprakstīt dažus slimības attīstības variantus.

Pēc maniem novērojumiem lumbago, išiass un radikulīts parasti ir 3 slimību sekas:

Asas muskuļu spazmas

Var rasties pēc neveiksmīgas kustības, paaugstinātas fiziskās aktivitātes, darba vai miega neērtā pozā, var tikt provocētas ar caurvēju, stresu vai sasalšanu. Visbiežāk sāpes rodas no rīta pēc miega un var būt tik stipras, ka slimnieks nevar pakustēties. Parasti 70% gadījumu sāpes pāriet pēc 3-4 dienām pašas no sevis. Tomēr reizēm lēkme var ieilgt un provocēt citas nopietnākas problēmas – skriemeļu novirzi vai trūci.

Ārstēšana:

Neskatoties uz asām, stiprām sāpēm, ārstēt tās var diezgan viegli, ja ārstēšanu sāk uzreiz. Pirmkārt, nepieciešams, maksimāli nesasprindzināt sāpošo vietu. Vēlams uzklāt kādu sildošo ziedi un iedzert jebkuru pretiekaisuma preparātu. Var veikt nelielu masāžu, tik maigu, lai nerastos diskomforts sāpošajā vietā. Ja tas nepalīdz, var iedzert preparātus muskuļu atsābināšanai – miorelaksantus. Taču, ja sāpes nemazinās 5-7 dienu laikā, nedrīkst riskēt un nepieciešams greizties pie ārsta.

Mugurkaula skriemeļu novirze

Mugurkaula skriemeļi ir neliela, bet svarīga mugurkauļa sastāvdaļa. Novirzes visbiežāk notiek ekstremālas iedarības rezultāta. Piemēram, sitiens, kritiens, neveiksmīga saliekšanās, pagrieziens vai smaguma celšana. Tas parasti notiek nemanāmi vai ir dzirdams neliels krakšķis, kuram netiek pievērsta uzmanība. Tā kā ap mugurkaula skriemeļiem atrodas daudz nervu galu, novirze izsauc sāpes un muskuļu reakciju – spazmas. Simptomi ir ļoti līdzīgi muskuļu spazmu simptomiem, tikai norit smagāk un bez ārstēšanās ievelkas uz ilgu laiku. Bieži novirzes, tāpat kā spazmas, noved pie lumbago vai radikulīta lēkmēm.

Ārstēšana:

Pirmkārt, nepieciešams atgriezties sākuma stāvoklī. No Hipokrāta un Avicennas laikiem nav izgudrots nekas labāks kā manuālā terapija šajā gadījumā. Tālāk ieteicama akupunktūra, masāža, nesteroīdi pretiekaisuma preparāti un miorelaksanti. Labu rezultātu sniedz blokāde, mazākā merā palīdz fizioterapijas elektroprocedūras.

Starpskriemeļu diska trūce

Šī ir smagākā no mugurkaula deģeneratīvajām slimībām. Tā var izpausties kā sekundāra slimība pēc spazmām vai uzreiz pēc traumējošas iedarbības bez papildus nosacījumiem. Traumējošs faktors visbiežāk ir smaguma celšana vai iztaisnošanās ar vienlaicīgu pagriezienu, kritiens uz asteskaula, nevieksmīgs lēciens. Simptomi – sākumā izpaužas kā asas sāpes jostasvietā, tad pārvietojas uz vienu vai abām kājām (radikulīts). Reti var novest pat pie pilnīgas vai daļējas kāju paralīzes [1].

Ārstēšana ar medikamentu palīdzību jeb medikamentozā ārstēšana

Pretsāpju līdzekļi – kā pretsāpju līdzekļus parasti izmanto nesteroīdos pretiekaisuma preparātus jeb analgētiķus (piemēram, Diclofenac). Tos nav vēlams lietot ilgāk par mēnesi, jo var rasties nevēlami blakus efekti.

Ārstēšana bez medikamentiem

Ārstēšana ar ķirurģisko iejaukšanos

Operācijas ne vienmēr palīdz un bieži pat sarežģī slimnieka stāvokli. Manuprāt, operācijas ir neatliekamas tikai 3 gadījumos:

  1. Ja 6 mēnešus pēc ārsta noteiktas terapeitiskas ārstēšanās, slimnieka stāvoklis nemainās vai pasliktinās.
  2. Neskatoties uz ārstēšanos, nervu galu virzienā turpina palielināties muskuļu vājums.
  3. Ja pareizas ārstēšanās rezultātā pacienta stāvoklis uzlabojas, bet pēc tam atkal pasliktinās un tā vairākas reizes vienā un tajā pašā mugurkaula nodalījumā vai nervā.

Pārējos gadījumos, manuprāt, no operācijas iespējams izvairīties [1].

[1] Evdokimenko P.V. (ārsts reimatologs), 2001, “Osteohondroze – mīti un realitāte”, Onikss 21.gs.