Kādu ūdeni vislabāk būtu dzert? Tādu ūdeni, kāds ir mūsu šūnās. Iedzertais ūdens kuņģī un zarnās atradīsies līdz tam brīdim, kamēr nekļūs sārmains. Starpšūnu šķidrums ir sārmains, šūnas iekšējais šķidrums ir vairāk skābs un joniem no vairāk sārmaina šķīduma ir jānokļūst uz mazāk sārmainu šķīdumu. Tam ir vajadzīga šūnu enerģija.
Lai ūdens kļūtu sārmains, organisms to piesātina ar saviem minerāliem magniju, kalciju, nātriju un kāliju, jo kamēr ūdens ir skābs neviens iedzertā ūdens piliens nevar nokļūt starpšūnu šķidrumā , līdz kļūst sārmains.
Dzīvs ūdens ir kad vienlaicīgi ūdeņraža pH rādītājs ir lielāks par 7,0 un ORP (oksidēšanās reducēšanās potenciāls) ir ar mīnus zīmi. Kad organismā nokļūst nedzīvs ūdens, organisms to atdzīvina, izmantojot savu skābekli, dot savu elektrisko lādiņu, minerālus un sasilda. Tikai tad ūdens var nokļūt starp šūnām.
Piemēram ar sodu var ātri panākt, ka ūdens kļūst sārmains, bet ORP paliks pozitīvs, tāpēc šis ūdens būs nedzīvs. Ir arī svarīgi, lai ūdens nebūtu ciets jo, ja ir daudz kalcija karbonāta un citu neorganisko minerālu, slikti šķist taukskābes. Skābā vidē, kad kalcija karbonāts sajaucas ar taukiem, tas nogulsnējas uz asinsvadu sienām un nierēm, veidojas nierakmeņi. Šūnām nevajag ne cietu ūdeni, ne stipri mineralizētu ūdeni. Vajag mīkstu un maz mineralizētu. Minerāliem jābūt organiskas izcelsmes, bet nevis no iežiem.
Cik daudz ūdeni ir jādzer?
Speciālisti iesaka uzņemt ap 1,5 litru ūdens dienā. Diennaktī nepieciešamā šķidruma daudzumu var aprēķināt pēc formulas: 30 ml reizinot ar savu ķermeņa svaru.
Vienā reizē dzeriet ne vairāk kā pus litru ūdens. Ūdens daudzums, kas jāizdzer ir atkarīgs no mūsu uztura. Ja uzturā lietojam gaļu, zivis, olas, lielu daudzumu saldumu, konservus, tad jālieto pēc iespējas vairāk ūdens, jo šos produktus pārstrādājot rodas daudz dažādi toksīni, kurus var izšķīdināt tikai ūdenī un ne kā citādi. Ja uzturā lietojat daudz dārzeņus un augļus, var dzert mazāk.
Kad jādzer vairāk?
Protams, vairāk jādzer karstā laikā, jo ūdens daudz izdalās ar sviedriem. Jādzer vairāk arī aukstā laikā, jo daudz ūdens iztvaiko elpojot. Kārtīgi jāpadzeras arī pirms garāka avio ceļojuma. Ja kuņģī dedzina, lietojiet vairāk ūdeni, skābe nebūs tik koncentrēta. Ja jūsu urīns ož pēc ķīmijas, tas nozīmē, ka ir ļoti koncentrēts, dzeriet vairāk ūdeni. Arī nierakmeņu(sakristalizējušos sāļu) viens no cēloņiem ir augsta urīna koncentrācija. Slimojot ar gripu un citām vīrusu izraisītām saslimšanām arī jādzer vairāk, kā arī, ja ir caureja.
Vai drīkst ilgstoši lietot minerālūdeņus?
Ikdienā jālieto maz mineralizēts ūdens, jo minerāli nogulsnējas organismā. Minerālūdeņus jālieto tikai kursu veidā.
Lasīt tālāk: Kādu ūdeni un kad nevajadzētu dzert
