Limfatiskā sistēma rūpējas par organisma aizsardzību un attīrīšanu, respektīvi, starpšūnu telpas attīrīšanu, kas nodrošina organisma imunitāti jeb aizsargspējas. Limfatiskā sistēma sastāv no limfvadiem, limfmezgliem un orgāniem – liesas un aizkrūts dziedzera. Limfvados plūst šķidrums limfa, kas transportē šūnas, olbaltumvielas, barības vielas un metabolisma gala produktus no audiem uz lielajām vēnām.
Limfa (lat. Lympha – skaidrs ūdens) ir caurspīdīgs, bezkrāsains vai viegli iedzeltens šķidrums. Limfvadi saplūst limfmezglos. Limfmezgli satur lielu skaitu limfocītu un darbojas līdzīgi filtriem, aizturot infekciju izraisītājus, piemēram, baktērijas un vīrusus. Limfmezgli parasti ir sakopoti grupās. Padusēs, kakla sānu daļās, cirkšņos atrodas lielas limfmezglu grupas.
Ja kādā organisma vietā veidojas infekcijas perēklis vai iekaisums, palielinās un kļūst sāpīgi tuvākie limfmezgli. Piemēram, cilvēkam ar iekaisumu mandelēs palielinās kakla limfmezgli. Limfa no mandelēm plūst uz kakla limfmezgliem, kur infekciju izraisošie mikroorganismi tiek iznīcināti un apturēta to tālāka izplatīšanās organismā.
Ir divu veidu limfocīti: T un B šūnas
- Līdzīgi kā citas asins šūnas, limfocīti veidojas kaulu smadzenēs no īpašām priekšteču jeb cilmes šūnām. Jaunie limfocīti iziet vairākas attīstības stadijas, līdz kļūst par nobriedušiem T vai B limfocītiem. Abu veidu limfocītiem ir svarīga loma infekcijas izraisošo mikroorganismu atpazīšanā un iznīcināšanā. Parasti lielākā daļa asinīs cirkulējošo limfocītu ir T šūnas. Tās atbild par izmainītu organisma šūnu (pareizāk, ar vīrusiem vai baktērijām inficētu šūnu) atpazīšanu un likvidēšanu.
- B šūnas atpazīst “svešas” šūnas un svešķermeņus (piemēram, baktērijas, kas iekļuvušas organismā). Kad B šūnas saskaras ar svešu olbaltumvielu (piemēram, uz baktēriju virsmas), tās sāk ražot antivielas, kas “pielīp” svešās šūnas virsmai un izraisa tās bojāeju [1].
Ko dara limfa, ja organismā nonāk baktērija vai vīruss?
- Iekļūšanas ceļam blakus atrodas liels limfatiskais mezgls. Limfmezgli bloķē infekcijas izplatīšanos organismā, jo, ja baktērija nonāktu pa tiešo galvas smadzenēs – cilvēks nomirtu uzreiz. No limfmezgliem izdalās limfocīti un viņi kontrolē gļotu. Ja viņi kaut ko atrod, atrasto noēd un nogādā limfmezglos. Limfmezglos tas viss tiek apstrādāts un izvadīts no organisma.
- Otrs evakuācijas ceļš organismā atrodas zarnu traktā, kur izvietojas desmiti tūkstoši maziņu limfmezglu. Caur padušu iedobumu tiek izvadīts ap 50% hormonālās indes. Ja padušu iedobumi ir noslēgti, nekas netiek izvadīts. Tagad cilvēki lieto dezodorantus, no kuriem cilvēks nesvīst 24 stundas. Nesvīst paduses, toties svīst plaukstas. Cilvēki veic kosmētiskās operācijas un to laikā caurgriež limfas attekas. Pierei nav jāsvīst. Proti, ja paduses ir aiztaisītas ciet, svīst viss organisms. Tas norāda uz otrās pakāpes limfas bojājumu un aizsērējumu.
- Visiem, kas elpo caur muti ir palielināti deguna limfmezgli – adenoīdas. Siekalu dziedzeri ir stiprs dezintoksikācijas orgāns. Caur siekalām tiek izvadīts līdz puslitram toksiskā slapjuma. Ja bērnam tek siekalas uz spilvenu, tas norāda uz limfatiskās sistēmas nopietnu saindēšanos ar toksīniem.
- Ja cilvēks vai bērns guļot naktī svīst, tas norāda uz to, ka viņam ir veselības problēmas. Bērniem nevajadzētu svīst pat pie +30 grādu temperatūras, jo viņiem vēl ir vāji ir attīstīta svīšanas sistēma. Ja mazam bērnam naktī ir mitra, sasvīdusi galva, tas nozīmē, ka viņš ir slims. Bērnam visam ir jāattek caur nierēm un zarnu traktu. Pieaugušajam ir liels sārņu daudzums organismā, tāpēc darbā ieslēdzas sviedru dziedzeri.
- Mandeles – visvarenākais placdarms baktēriju vairošanai. Streptokoks vienmēr iet caur mandelēm angīnas, reimatisma u.tml. saslimstību veidā. Stafilokoks caur mandelēm neiet. Viņš iet caur degunu haimorīta veidā. Haimorīts ir limfatiskās, nevis elpošanas sistēmas darbības traucējums, jo degunā nav nekā izņemot gaisa kanālus un membrānas 1 mikrona biezumā. Viss pārējais tur ir strutas. Kā tad rodas strutas? Tās rodas no vēdera dobuma, no limfas, no asins un šūnu savienojumiem, taču iziet šīs strutas caur degunu. Tas ir stafilokoka ceļš. Sēnīte caur degunu neies, jo to nobloķēs limfa. Kāju sēnīti limfa no organisma izraidīs starp pirkstiem, iepriekš atverot priekš tam ādu. Kaulu limfatiskie mezgli nekad necaurlaidīs sēnīti.
- Ja nu gadījumā sēnīte saindējusi visu organismu, sākas sēnītes bronhīts, pieslēdzas bronhu limfatiskie mezgli un cilvēkam sākas bronhiālā astma. Bronhiālā astma ir sēnīšu balterioloģiskā infekcija un tā nav alerģiska pataloģija. Limfa satur lielu gļotu daudzumu, bet gļota ir beigti leikocīti.
- Un pēdējais posms – plaušu karsonis ar lielu letāla iznākuma iespējamību.
- Locītavu iekaisums – tas ir limfatiskās sistēmas darbības traucējums. Visi uzskata, ka tūska uz kājām, rokām ir nieru vai sirds darbības traucējumi, sirds novājināta un nespēj pārsūknēt vajadzīgo asins daudzumu. Taču kājās atrodas nevis asins, bet gan limfa. Elefantiāze jeb limfas bojājums ir, kad aizsprostoti cirkšņa limfmezgli un tā nespēj pacelties uz augšu. Roku pampšana ir padusēs esošo limfmezglu aizsprostošanās. Acu tūska ir apakšžokļa un sejas limfmezglu aizsprostojums, kas pastarpināti norāda arī uz nieru darbības traucējumu. Ja nieres izdala mazāk šķidruma, tas vairāk sakrājas organismā. Un tas iekaisuma veidā parādās uz sejas.
Jums ir iespēja attīrīt savu limfu izejot Limfatiskās sistēmas (limfas) attīrīšanas programmu lietojot Coral Club produktus.
[1] Avots
