Korallis Taurīns – šūnu aizsargs

Taurīns – aminoskābe, kuru pirmo reizi izdalīja Tidemans un Hmelins Vācijā 1827. gadā no vēršu žults. Tās nosaukums cēlies no grieķu vārds taurus “vērsis”. Šim atklājumam nebija lielas nozīmes līdz 1970.gadam, kad zinātnieki atklāja tā neaizvietojamību kaķu barošanā. Bez tā kaķi kļuva akli un un viņiem parādījās sirds problēmas.

Organismam tas ir nozīmīgs, jo skaitās daļēji neaizstājama aminoskābe, kaut gan atšķirībā no citām aminoskābēm tas nepiedalās olbaltumvielu sintēzē. Taurīna ir augsta bioloģiskā aktivitāte un tas ir nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai. Taurīns ir citoprotektors kas tulkojas kā šūnu aizsargs. Tā ir viņa pati svarīgākā un galvenā funkcija. Tas pārvalda šūnu membrānu “darbību”, kā arī aizsargā un stabilizē tās: regulē barības vielu un elektrolītu transportu caur membrānām. Piemēram, sirdī tas spēlē svarīgu lomu kalcija jonu kustībai caur membrānu: atkarībā no vajadzības tas var paaugstināt vai samazināt kalcija līmeni, noturēt Ca un Mg šūnās, bet Na ārpus tām.

Taurīna ir svarīga loma nervu impulsu vadāmības regulācijā un to bremzēšanā CNS. Tas ietilpst žults un tauroholijskābes sastāvā un tam piemīt antioksidējošas spējas.

“Ja visi medicīnas profesiju pārstāvji novērtētu un saprastu taurīna vērtību, tas pastāvīgi iekļūtu populārāko biopiedevu TOP-3.” (Roberts Atkinsons)

Klātbūtne organismā

Taurīna loma

Sintēze organismā

Taurīns organismā var būt sintezēts no metionīna un cisteīna ar B6 vit.palīdzību, bet gadās, ka taurīns tiek lielos daudzumos izvadīts no organisma.

Tas tiek izvadīts:

Taurīns ietekmē:

  1. Aktīvu un ātru bērna attīstību un augšanu
    • Pirmo 4 dienu laikā pēc piedzimšanas mātes pienā lielā strauji pieaug taurīna koncentrācija
    • Aktīva un ātra attīstība dod lielu slodzi uz sirdi un tieši taurīns kalpo par papildus balstu organismam.
  2. Aizsargā sirdi lielu fizisko slodžu laikā, palīdz sirdij tikt ar tām galā.

Slēptais taurīna bads

Pēc 40 gadu vecuma taurīna sintēze organismā samzinās, gandrīz 2x samazinās tā koncentrācija asinīs un plazmā vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Ja organismā pietrūkst taurīna sākumā tiek tērtētas taurīna rezerves organismā, pēc tam sākas mazpamanāmi traucējumi šūnu līmenī un vēlāk arī orgānos.

Pievienojot taurīnu racionam, tas palīdzēs izvairīties no:

Kāds ir enerģētiķu darbības princips

Tie nerada jaunu enerģiju, tie atver pieeju iekšējām organisma rezervēm. Sanāk, ka mēs aizņemamies enerģiju paši no sevis un pēc tam tā ir jāatdod. Sākas bezmiegs, nogurums, nervu problēmas, depresija.

Galvenā enerģētiķu sastāvdaļa ir kofeīns, kas izraisa organisma spēku izsīkumu, veicina biežāku urinēšanu kā rezultātā izskalojas sāļi, pie kam organisms pierod pie keofeīna dozām un prasa tās atkal.

Taurīns, kas ietilpst enerģētiķu sastāvā aizsargā sirdi, daļēji kompensējot kofeīna agresīvo iedarbību. Ja kofeīns sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo spiedienu, tad taurīns normalizē asisnspiedienu, stabilizē šūnu membrānas, regulē elektrolītu (minerālu) kustību caur šīm mebrānām.

Kur ņemt taurīnu?

Taurīna rekomendējamā diennakts deva ir 400mg. Taurīns atrodams dzīvnieku izcelsmes produktos. Vislabāk lietot uzturā jūras veltes – gliemenes, austeres, garneles, kalmārus.

Korallis taurīns

Tas ir produkts, kas papildinās organisma taurīna rezerves. Katra kapsula satur 600mg taurīna, kas ir 150% no diennakts devas.

Ca-Mg Complex un Korallis taurīns

Tiek rekomendēts lietot taurīnu kopā ar magniju, lai uzturētu optimālu sirdz un asinsvadu veselību, tas arī palīdzēs samazināt deperesīvu noskaņu.

Taurīns nepieciešams visiem

Profilaktiskās devās taurīns ir pilnīgi nekaitīgs, ta ārstnieciskā doza ir līz pat 3g/dnn.

Taurīna deficītu nepieciešams likvidēt arī tāpēc, ka tas nav aizvietojams ar citām vielām, jo piedalās daudzos dzīvībai svarīgos fizioloģiskos un bioķīmiskos procesos šūnās.

Taurīns nepieciešams: