Katram no mums piedzimstot uzreiz veidojas mūsu vajadzību piramīda. Piramīdas pamatnē ir barības bāzes likums. Tas ir vienots visām dzīvajām būtnēm, tas ir dabiskās izlases likuma fundaments.

No kā ir atkarīga mūsu barošanās bāze un pēc kādiem likumiem tā attīstās?

Pamats ir oblaltumvielas, taukvielas un ogļhidrāti. Olbaltumvielas ir dzīves pamats un atrodas pirmajā vietā pēc prioritātes barībā.

Kādas ir olbaltumvielu svarīgās funkcijas mūsu organismā?

  1. Struktūrfunkcija
    • 2004. gadā amerikāņu zinātnieki noskaidroja, ka 80% cilvēku neizaug līdz savam potenciālam. Olbaltumvielu deficīts īpaši bīstams līdz 18 gadu vecumam.
    • Ja olbaltumvielas nenonāk organismā, pirmkārt, tiks ietekmēta šūnu dalīšanās. Olbaltums ir celtniecības materiāls, nav materiāla – organisms neaug, maz materiāla – aug lēni un neizaug līdz savam genoma noteiktajam potenciālam.
    • Tā atbild par organisma būvniecību. Katra dzīvo organismu šūna un Zemes ir eikariots, t.i. satur kodolu un sastāv no olbaltumvielām. Sekojoši mēs esam olbaltumvielu  struktūras. Savukārt šūnas apvienojas un veido kolektīvus – audus, orgānus, sistēmas. Šo kolektīvu darbība, vairošanās, daudzums un kvalitāte būs atkarīgi no mūsu organismā nonākošo olbaltumvielu kvalitātes un daudzuma.
  2. Transporta funkcija
    • Transporta olbaltumvielas sauc par albumīniem. Albumīni ir garas olbaltumvielu moleku ķēdes, kuras piestiprina sev klāt dažādas vielas (vitamīnus, minerālus, mikroelementus, medikamentu ķīmiskos savienojumus u.c.) un tās pārnēsā vajadzīgajā vietā. Albumīnu daudzumas vajag būt 60-70% no kopējā organisma olbaltuma.
    • Ja mēs ēdam par maz olbaltumvielu vai tās ir nepilnvērtīgas, struktūrfunkcija saglabājas uz kādu laiku rezervju dēļ, bet transporta funkcija tiek traucēti ļoti ātri. Piemēram, hemoglobīns ir dzelzssaturoša olbaltumviela, kas savienojas ar skābekli un to pārnēsā audos, insulīns – glikozes transports šūnā, holesterīnu tāpat pārvieto vajadzīgajā vietā ar olbaltumvielām.
    • Mūsdienās 80% kaut kādā veidā ir saistītas ar olbaltumvielu transpota funkciju traucējumiem.
    • Organismā ir 2,5 tūkst. transporta olbaltumvielu. Priekš katras specifiskas vielas organisms var izveidot īpašu transporta olbaltumvielu molekulu. Arī 80% toksīnu tiek transportēti organismā ar olbaltumvielu palīdzību. Vienā virzienā tiek pārvadātas labās vielās, citā saistīti un izvadīti toksīni. 80% toksīnu tiek transportēti organismā ar olbaltumvielu palīdzību.
  3. Fermentatīvā funkcija
    • Mēs ēdam barību un to nepieciešams pārstrādāt un uzsūkt. Priekš organisma visa uzņemtā barība ir “sveša”, lai to pārveidotu par “savu”, nepieciešami enzīmi jeb fermenti.
    • Fermenti ir olbaltumvielu molekulas, kas atrodamas visās dzīvajās šūnās. Tie piedalās praktiski visās bioķīmiskajās reakcijās, kas norit dzīvajos organismos.
    • Līdz 2013. gadam tika aprakstīti vairāk nekā 5000 dažādi fermenti. Tiem ir ārkārtīgi svarīga loma visos dzīvības procesos, virzot un regulējot vielmaiņu organismā.
    • Mūsdienās zināmi simti pārmantojamu slimību, kas saistītas ar fermentu defektiem.
  4. Imūnā funkcija
    • Imunitātes šūnas mūsu organismā dalās divās grupās – tās, kas “ēd” svešās šūnas t.i. makrofāgi un tas, kas izstrādā antivielas (imunoglobulīnus). Antivielas – imūnās olbaltumvielas, ko izstrādā mūsu imunitāte atbildot uz organismā iekļuvušajiem svešķermeņu aģentiem, t.sk. vīrusiem, baktērijām, vienšūņiem.
    • Antivielas aizsargā mūsu organismu no slimībām, tās var būt ļoti dažādas, jo priekš katras svešķermeņu vielas tiek izstrādātas savas antivielas.
    • Sanāk, ka neatkarīgi no tā, kādā veidā mēs stimulējam savu imunitāti, ja organismā nenonāks pietiekami daudz olbaltumvielu, tas viss būs velti vai kas ļaunāk – no citām sistēmām olbaltumvielas tiks novadītas uz imunitāti, izraisot vēl lielāku deficītu.
  5. Iedzimtības funkcija
    • Organisms ir izstrādājis speciālu olbaltumvielu veidu – nukleīnskābi, kas sintezē divas svarīgākās iedzimtības struktūras DNS un RNS.

Kur ņemt nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu?

  • Piena produkti un mātes piens. Piens satur 20 aminoskābes un līdz 6 mēnešiem bērnam pietiek ar mātes pienu.
  • Dzīvnieku grupas olbaltumvielas – tāpat satur 20 aminoskābes, bet tam ir dažādi varianti – apēdod muskuļu olabaltumus mēs iegūsim avotu muskuļu attīstībai, apēdod aknas – olbaltumvielas priekš iekšējo orgānu veidošanās.
  • Augu izcelsmes olbaltumvielas – tas atšķiras no dzīvnieku izcelmes olbaltumv. ar to, ka nesatur visas aminoskābes. Tajā trūkst 8 olbaltumvielas, kas ir neaizvietojamas.

Mūsdienu dietologi veselam uzturam iesaka sekojošu olbaltumvielu balansu:

40% augu izcelsmes

30% piena produktu

30% dzīvnieku izcelsmes